Saskaņā ar apsūdzību, ilggadējais „Latvijas dzelzceļa” grāmatvedis Ivans Kušnarjovs 10 gadu laikā vairākkārt izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, izmantodams viltotus parakstus. Lietā ir vairāk nekā simts epizožu, un izmeklēšanas laikā Kušnarjovs daudzās savu vainu atzinis. Izkrāptā un vēl neatgūtā summa ir iespaidīga. Tas kļuva skaidrs pēc tam, kad „Latvijas dzelzceļa” pārstāvji vērsās pie tiesneses Ilzes Vanagas ar lūgumu par kaitējuma kompensāciju 232 643 latu apmērā.
Lai gan bija ieradušies vairāki liecinieki, lietu pēc būtības skatīt tiesa trešdien nevarēja, jo apsūdzētais Kušnarjovs bija saslimis. Tomēr viņa advokāts Armands Stumbergs paguva pieteikt arī citus lūgumus: „Man ir divi lūgumi. Pirmais pievienot lietai izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam. Otrs lūgums - noteikt apsūdzētajiem tiesu medicīnisko veselības stāvokļa ekspertīzi, uzdodot konkrētus jautājumus: vai Kušnarjovs slimo ar kādu slimību, vai viņa slimība atļauj piedalīties tiesas sēdē un trešais – ja viņš slimo ar kādu slimību un ir notiesājošs spriedums, vai viņš var izciest sodu ieslodzījuma vietā.”
Tiesa ekspertīzi nozīmēja, tāpēc uz apsūdzēto sola Kušnarjovs, visticamāk, nonāks ne agrāk kā rudenī. Kušnarjova advokāts līdz tam runāt atsakās. Arī „Latvijas dzelzceļš” komentāros par šo jau gandrīz pirms pieciem gadiem atklāto lietu ir skops.
„2008.gadā, kad „Latvijas dzelzceļā” tika veikta pāreja uz jaunu, modernu grāmatvedības sistēmu, tika veikts audits. Tā rezultātā atklātas necaurspīdīgas darbības, par ko „Latvijas dzelzceļš” vērsās policijā un lūdza veikt pārbaudi. Policija pārbaudi veica un ierosināja procesu. Bet varu viennozīmīgi pateikt, ka cilvēki, kas turēti aizdomās par šīm darbībām, „Latvijas dzelzceļā” vairāk nestrādā,” skaidroja uzņēmuma preses sekretārs Māris Ozols.
Savus amatus zaudēja arī Kušnarjova tiešā vadība, piemēram, Rīgas ceļu distances priekšnieks Aivars Naglis. „Latvijas dzelzceļā” gan atsakās skaidrot, kāpēc informācija par šo gadījumu sabiedrībai līdz šim tika noklusēta. Uzņēmumā vien norāda, ka pārkāpumi atklāti tieši pēc Uģa Magoņa nonākšanas prezidenta amatā, un tagad šādi gadījumi vairs nebūtu iespējami. Tiesa gan, jau kopš 2003.gada sākuma Magonis darbojās „Latvijas dzelzceļa” padomē.
Savukārt Satiksmes ministrijā skaidro, ka ne tagadējais ministrs Anrijs Matīss, ne valsts sekretāres pienākumu pildītāja Džineta Innusa tolaik ministrijā nestrādāja. Satiksmes ministrs 2008.gadā bija Ainārs Šlesers. To, vai naudu ir cerības atgūt, ne „Latvijas dzelzceļš,” ne Satiksmes ministrija pagaidām nekomentē.
