Pēc oficiāla protokola pagājušonedēļ vēstniecībā tika atvērta līdzjūtību grāmata, kur savus ierakstus varēja atstāt ikviens. Pie ēkas durvīm Rīgā, Alunāna ielā, sagūluši rudens ziedi, karalienes portreti, svecītes un pat rozā plīša lācītis.
Vēstnieks Pols Brummels: Mēs esam bijuši aizkustināti par latviešu sirsnīgo reakciju uz Viņas Majestātes, karalienes Elizabetes II nāvi. Sirsnīgas līdzjūtības, sākot ar Valsts prezidentu [Egilu Levitu] un beidzot ar daudziem vienkāršiem cilvēkiem, kuri vēstniecībā ieradās veikt ierakstus līdzjūtību grāmatu. Esam arī pagodināti, ka atnākušo vidū bija [bijusī Latvijas] prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija namamāte Viņas Majestātes valsts vizītei 2006. gadā, premjerministrs Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs [Edgars] Rinkevičs, parlamenta spīkere [Ināra Mūrniece] un parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs [Rihards Kols].
Ieraksti ir ļoti sirsnīgi. Piemēram, prezidents Egils Levits ierakstīja: "Viņas vienmēr klātesošā pienākuma apziņa Dieva un valsts priekšā ir iedvesmojusi dziļai cieņai cilvēkus visapkārt zemeslodei. Mēs Latvijā dalāmies zaudējuma sajūtā un nezūdošā apbrīnā Majestātei Karalienei.
Latvijas Radio: Cik liels bija vēstniecības apmeklētāju skaits? Vai saskaitījāt?
Vēstnieks Pols Brummels: Jā, mēs bijām patiesi saviļņoti arī par lielo skaitu vienkāršu cilvēku, kuri ieradās, lai atdotu godu, ārā var redzēt piemiņas ziedu rindu. [Līdzjūtību grāmatā] ir patiešām brīnišķīgas, sirsnīgas vēstules. Daži atceras, kā viņi redzēja Viņas Majestāti valsts vizītē 2006. gadā, citi vienkārši pauž aizkustinājumu par Viņas Majestātes nodošanos saviem publiskajiem pienākumiem visas dzīves garumā.
Latvijas Radio: Visu savu diplomāta dzīvi esat bijis Viņas Majestātes sūtnis, bet tagad jums jākļūst par Viņa Majestātes sūtni.
Vēstnieks Pols Brummels: Jā, esmu kroņa kalps, Viņas Majestātes kalps, 35 gadus – visu savu diplomāta dzīvi, tiklīdz kā 1997.gadā tikko no universitātes sola sāku strādāt Ārlietu ministrijā. Man tā ir bijusi visa darba dzīve, bet Viņas Majestātei – tikai puse valdīšanas laika. Tas ļauj mazliet aptvert tās garās dekādes, ko viņa pavadīja valsts dienestā.
Tas bija patiess gods – kalpot Viņas Majestātei. Esmu viņu saticis piecas reizes, tās bija pieņemšanas, biju Majestātes vēstnieks un augstais komisārs dažādās pasaules valstīs. 2016. gadā man bija gods saņemt apbalvojumu no viņas rokām. Tie visi bija ļoti īpaši brīži.
Man ir bijusi tā laime satikt arī jauno monarhu, Viņa Majestāti karali Čārlzu III. Es biju vēstnieks Rumānijā – valstī, kas Čārlzam III bija īpaši tuva. Četros tur pavadītajos gados vadīju sešas oficiālās un privātās vizītes – tolaik vēl viņam kā Velsas princim.
Protams, mēs, kroņa ierēdņi, ar prieku kalposim karalim Čārlzam, bet pielāgošanās pārmaiņām prasīs laiku.
Pagājušajā svētdienā, kad Anglijā tika svinēta Pateicības diena, Anglikāņu baznīcā Rīgā notika brīnišķīgs dievkalpojums, kas bija veltīts Viņas Majestātei. Tajā pirmoreiz bija iespēja dziedāt mūsu nacionālās himnas jauno versiju: "Dievs, sargi karali!" – un tas likās tik dīvaini! Neviens no mums to nekad nebija darījis. Protams, to darījām ar lepnumu, bet tas mūsos izraisīja nelielas skumjas.
Latvijas Radio: Vai pēc protokola nākotnē gaidāma arī jaunā karaļa valsts vizīte Latvijā?
Vēstnieks Pols Brummels: Kā Velsas princis Čārlzs bija ļoti liels ceļotājs, Latvijā viņš pirmoreiz ieradās jau 1995. gadā, lai atklātu vēstniecības ēku, kur patlaban stāvam.
Protams, Viņa Majestāte turpinās ceļot, tāpat kā to darīja arī Viņas Majestāte. Šķiet, 70 gados, kopš viņa bija karaliene, apmeklēto valstu skaits bija 117. Nevaru pateikt, kurp būs pirmie karaļa Čārlza ceļojumi, par to vēl tiks lemts.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas karaļnams 8. septembrī paziņoja, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas.
Par jauno Lielbritānijas karali Čārlzu III kļuvis Elizabetes II vecākais dēls princis Čārlzs.
Karalienes bēres notiek pirmdien, 19. septembrī.
