Jau stāstīts, ka netālu no Panevēžas naktī uz sestdienu izvarota un vēlāk automašīnā sadedzināta 17 gadus veca meitene. Upuris centies trīs reizes sazināties ar 112, taču glābējiem neesot izdevies noteikt viņas atrašanās vietu. Lietuvas glābšanas dienests pieļauj, ka nežēlīgi nogalināto meiteni nav izdevies laikus atrast, jo mobilajā tālrunī nav bijusi „sim” karte. Latvijas atbildīgie dienesti "Panorāmai" skaidroja, ka noteikt zvanītāja atrašanās vietu no mobilā tālruņa ir praktiski neiespējami.
Glābšanas dienesta 112 zvanu centra dispečeres ik dienu atbild uz vairākiem simtiem nopietnu un mazāk nopietnu palīgā saucienu. Ir reizes, kad cietušais nespēj īsti pateikt, kur atrodas. Tad liek lietā programmu, ar kuru aptuveni iespējams noteikt zvanītāja mobilā telefona atrašanās vietu. To var sākt pēc tam, kad zvanītājs nolicis klausuli.
„Ievadot manuāli zvanītāja telefona numuru (..) Mēs varam noteikt, no kurienes viņš ir zvanījis (..) Tas, kā es stāstīju, būs atkarīgs no mobilo tīklu operatoru tehniskām iespējām,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona zvanu centra priekšniece Rita Isajeva. Viņa norāda, ka zvanītāja atrašanās vietu iespējams noteikt vien aptuveni.
Ja cilvēks apmaldījies mežā un reālas briesmas viņam nedraud, glābēji, pārmeklējot norādīto areālu, pazudušo agrāk vai vēlāk atradīs. Taču krīzes situācijā, kad no svara katra minūte, dienestu rīcībā nebūtu gana efektīvas tehnoloģijas ātrai cietušā atrašanai. „Mēs esam kopīgi ar Satiksmes ministriju mēģinājuši prasīt, taču pirms pirms vairākiem gadiem finansējums tika pārdalīts. Šobrīd finansējums ir atstāts tikai 112 vienotajās tehniskās platformas izveidei, un zvanītāja vietas risinājuma pilnveidošana ir palikusi novārtā,” atzīst VUGD Iekšējās drošības nodaļas priekšnieks Kaspars Kiesners.
2010. gadā bija koncepcija 112 centrāles attīstībai. Tajā atrašanās vietas noteikšanas pilnveidei no Eiropas fondiem bija atvēlēti 10 miljoni eiro. Naudu vajadzēja investēt ne tikai valsts pusē, bet arī privātu mobilo sakaru kompāniju tehniskajās iespējās. Sākās debates par to, vai valsts to drīkst darīt. Koncepcija nonāca strupceļā un piešķirtos miljonus pārdalīja ceļiem un platjoslas interneta tīklam laukos. Nākamais mēģinājums tikt pie līdzekļiem būs no 2014. – 2020. gada perioda Eiropas fondu līdzekļiem.
„Aktivitātei, kas saistīta gan ar atrašanās, gan zvanu centra modernizāciju, gan ar elektronisko tīklu attīstību ir paredzēti aptuveni 9 miljoni. Tad būs jāpieņem lēmums, jau izstrādājot programmu, cik lieli līdzekļi aizies katras aktivitātes finansēšanai,” saka Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Rita Isajeva savā karjerā gan neatceras gadījumu, kad Latvijā cilvēks zaudē dzīvību tāpēc, ka VUGD pārāk ilgi nespēj atrast notikuma vietu.
Šonedēļ Lietuvu satriekusi ziņa par skolnieci, kura pēc izvarošanas un iesprostošanas auto bagažniekā vairākas reizes sazvanījusi Lietuvas 112 tālruni, taču glabēji nespēja noteikt viņas atrašanās vietu. Nesagaidījusi palīdzību, meitene automašīnā sadedzināta. Tas izsaucis plašas diskusijas par Lietuvas glābšanas dienesta efektivitāti.
