Arī Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumam. Tagad sagaidāms, ka šī līguma ratifikācija tiks pamatīgi apspriesta Saeimā. Tai būs jālemj arī par to, ar cik lielu balsu pārsvaru šī dokumenta apstiprināšana būs iespējama. Kamēr premjerministrs Valdis Dombrovskis norāda, ka nekādas īpašās pārmaiņas Latvijas fiskālajā politikā nav gaidāmas, ekonomisti aicina ar taupības pasākumiem neaizrauties, bet opozīcija rosina ļoti rūpīgi izvērtēt visus plusus un mīnusus.
Latvija ir viena no tām eirozonā neietilpstošajām valstīm, kas piekritusi pievienoties jaunajam Eiropas Fiskālās disciplīnas līgumam brīvprātīgi. Līdz ar to Latvijai ir arī iespēja izvēlēties, vai visus līguma nosacījumus pieņemt pilnībā. Tas attiecas arī uz tiem noteikumiem, kas paredz sodus, ja Latvija, piemēram, neievēro sabalansētu budžetu. Kā norāda Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis, jaunais Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgums kopumā nekādas nopietnas pārmaiņas Latvijas fiskālajā politikā neveiks.
Valdis Dombrovskis norāda, ka jaunais līgums neparedz izmaiņas Satversmē, taču līguma nosacījumi ļaus precizēt formulu un virzīties uz priekšu ar fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu. Premjers uzskata, ka ar ratifikāciju kavēties nevajadzētu un Saeimas juridiskajam birojam būtu jāizlemj, ar kādu balsu vairākumu šī ratifikācija būs iespējama. Jebkurā gadījumā premjers ir pārliecināts, ka Latvija sabalansētu budžetu varētu panākt ne ātrāk par 2014. vai 2015.gadu.
Līdz ar Lielbritānijas un Čehijas lēmumu neiesaistīties šajā jaunajā līgumā, arvien biežāk sāk izskanēt diskusijas par divu ātrumu Eiropas izveidošanos. Kā norāda Valdis Dombrovskis, arī Latvija šādu ideju neatbalsta. Savukārt Saeimā pārstāvētās Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauž pārliecību, ka Saeimā vēl gaidāmas nopietnas diskusijas un ir nepieciešams izvērtēt gan potenciālos ieguvumus, gan riskus, tāpēc ar šī līguma pieņemšanu vajadzētu būt piesardzīgiem.
Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka dalība jaunajā fiskālās disciplīnas līgumā kopumā ir vērtējama atzinīgi. Vienīgais, kas varētu raisīt diskusijas ir tas, cik lielā mērā dažādas Eiropas struktūras vēlēsies uzņemties kontroli pār Latvijas budžeta lietām. Arī Grieķijas piemērs esot pierādījis, ka valstis nemaz tik ļoti nevēlas iejaukšanos to iekšējās lietās. Vienlaicīgi Raita Karnīte iesaka neaizrauties ar fiskālās disciplīnas plāniem.
Arī Raita Karnīte paredz, ka vēl būs ļoti daudz diskusiju par līguma galējo tekstu. Tāpēc jebkādus solījumus vajadzētu dot ļoti piesardzīgi, lai ar pārmērīgiem fiskālās disciplīnas pasākumiem valsts galu galā nezaudētu savu konkurētspēju.
