Panorāma

Pēteris Stradiņš: Demokrātiskas vēlēšanas ir laime!

Panorāma

LTV Bahmutā: spoku pilsēta Krievijas apšaudēs

VDD: Latvijā nav pamata paaugstināt terorisma draudu līmeni

Arī Latvijā fiksēti zemūdens sprādzieni jūrā pie «Nord Stream»; terorisma draudu līmeni nemainīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Arī Latvijas seismologi fiksējuši zemūdens sprādzienus, kas pirmdien notika Baltijas jūrā Bornholmas salas apkārtnē. Valsts drošības dienests (VVD) pēc sabotāžas gāzes vadam "Nord Stream" Baltijas jūrā ir rosinājis ieviest papildu drošības pasākumus kritiskās infrastruktūras objektos enerģētikas pārvades jomā, lai gādātu par fiziskās drošības un apsardzes pastiprināšanu. Drošības dienests gan Latvijas Televīzijai atzina – tā rīcībā nav informācijas par tiešu teroristisku vai diversijas rakstura apdraudējumu Latvijai. Tādēļ paaugstināt terorisma draudu līmeni mūsu valstī nav pamata.

"Nord Stream" gāzes vadus pārrāvušie spēcīgie zemūdens sprādzieni, kas notika Baltijas jūrā Bornholmas salas apkārtnē, ir reģistrēti arī ar Latvijā izvietotām iekārtām. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs seismoloģisko monitoringu veic sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) pētniekiem. Latvijai ir viena novērojumu stacija. Tā atrodas Slīterē, un mūsu seismologu teiktais apstiprina dāņu un zviedru kolēģu versiju – tā nebija zemestrīce, bet, visticamāk, cilvēka radīta ietekme.

"Šos novērojumus ir identificējušas visas valstis, kuras ir, tā teikt, pietiekami tuvu šim notikumam, lai vēl šīs svārstības varētu reģistrēt, jo, pieņemsim, ja mēs salīdzinām ar dāņu vai zviedru novērojumu stacijām, mūsu novērojumu stacijā, protams, šīs svārstības bija daudz mazākas, jo, kamēr šis te triecienvilnis atnāk līdz Latvijai, tas, protams, zaudē enerģiju," atzina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs.

Pētnieks gan atzina – ja Latvijā būtu vēl kāda novērošanas stacija, tad uzbrukuma gadījumā kādam no mums tuvāk esošiem infrastruktūras objektiem varētu precīzāk noteikt konkrēto vietu.

Speciālistu ieskatā Latvijai palikšana bez gāzes pēc līdzīgiem incidentiem nedraudētu – kaut vai Inčukalna krātuves dēļ.

Arī, ja notiktu uzbrukums citām zemūdens komunikācijām – piemēram,  elektropiegādes kabeļiem – katastrofa nenotiktu, jo ir citi avoti – piemēram Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) un Daugavas elektrostacijas –, no kuriem elektrību ņemt.

"Tīri teorētiski – jā, tiem kabeļiem var uzbrukt tāpat kā uzbrukuši gāzes vadam. Var traucēt to darbību. Bet – laba ziņa mums, slikta ziņa ļaundariem – Baltijas reģiona energosistēma no paša sākuma ir veidota tā, lai apmierinātu kritērijus. Tas nozīmē – sistēmai jābūt darbspējīgai," atzina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes profesors Aleksandrs Dolgicers.

Visai līdzīgi esot arī ar interneta nodrošinājumu. Ir bezvadu sakari, tai skaitā satelītsakari. Ir arī kabeļu infrastruktūra, kas ir zemē ierakta. Bez sakariem nepaliksim, ja uzbruktu optiskajiem kabeļiem, kas atrodas jūrā.

"Runājot par tiešu uzbrukumu konkrētam kabelim, es domāju, tas nav tik kritiski. Protams, tas rada neērtības, tādēļ tie ir pamatkanāli, kas ir mūsu saziņai ar ārpasauli tātad – savienojumi, kuri ir šobrīd ar Zviedriju, optiskie kabeļi no Ventspils. Bet katrā ziņā ir arī citi apvedceļi, kuri var nodrošināt mums komunikācijas kanālus," atzina RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš.

Par gāzes noplūžu nodarījumu videi Latvijas Valsts vides dienests atzinis, ka "tūlītēju, būtisku, negatīvu seku nav". Nav arī, piemēram, ziņu par bojāgājušām zivīm.

Taču tiek uzskatīts, ka vēl par agru izdarīt secinājumus. Tā kā dabas gāze pārsvarā sastāv no metāna, tās izplūdes lielos daudzumos var pastiprināt klimata izmaiņas veicinošo siltumnīcefektu.

KONTEKSTS:

27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz trijās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.

"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti