Auto, kur atsevišķi tiek apsildīts aizturēto nodalījums, Daugavpils policisti saņēmuši pirms diviem mēnešiem. Ceturtdien inspektors Arvīds Ribickis ar kolēģi devās pirmajā darba maiņā, kopš Latgalē stājusies spēkā Valsts policijas reforma.
"Šeit ir mūsu, teiksim tā, mobilais iecirknis, kur notiek lielākoties viss darbs. Šeit ir vieta mūsu lentēm, bruņuvestēm," par auto stāstīja Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 5. grupas inspektors Arvīds Ribickis.
Lai gan jau agrāk protokolu par pārkāpumu varēja sākt noformēt mašīnā, tehnika nereti pievīla un pabeigt iesākto izdevās tikai iecirknī. Ribicka auto gan vēl jāuzstāda printeris.
Mobilajās ekipāžās kopā jāsastrādājas kārtības policistam ar ceļu policistu. Kopumā reforma mērķēta uz to, lai Valsts policijā vairāk reaģējošo policistu, mazāk tikai iecirkņos strādājošo.
Iecirkņu apvienošana ir pamatīga. Piemēram, jaunais Ziemeļlatgales iecirknis izveidots četru līdzšinējo vietā.
"Katram iecirknim, lai nodrošinātu šo darbu, vajadzēja vismaz astoņus policistus, kas tikai ar dežūrdaļas uzturēšanas darbu nodarbojās. Nu tad iedomājieties – vai mums tiešām svarīgāk, lai policists reaģē ātrāk uz notikumu vai lai policists sēž kaut kur iecirknī?" jautāja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Pārmaiņas vairāk skar priekšniekus, arī tos, kas pie līdzšinējā darba pieraduši un nevēlas pielāgoties.
Vai tieši reformas dēļ daudzi aizgājuši no darba vai to plāno darīt, Valsts policijas vadībai un policijas arodbiedrību novērojumi atšķiras.
Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna norādīja, ka "acu ārsts ir ārsts un ķirurgs ir ārsts, bet vienam otra darbu neliek darīt. Policijā grib izveidot tā, lai jebkurš policists visu darbu varētu veikt viens pats, visu mācētu, visu zinātu. Tas viss beigsies ar nekvalitatīviem materiāliem, prokuratūras cels problēmas. Es nezinu, kāda tā kadru politika."
Policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Gundars Trops savukārt pauda, ka "jaunie darbinieki, kas nāk, nav spējīgi nokārtot fiziskās normas. Veselība nav atbilstoša. Ir jauniešiem diezgan lielas problēmas tikt, tāpēc pēdējā laikā ir lielāks sieviešu īpatsvars Valsts policijā."
Pārmaiņām jeb reformām visā Latvijā jānoslēdzas šovasar.
KONTEKSTS:
Jau kopš pagājušā gada nogales notika reformas policijas reģionālajās pārvaldēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Reformā pirmā bija Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, kurā ir apvienotas struktūrvienības un arī izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.
Vidzemes reģionālā pārvalde jau no 1. oktobra pārgājusi uz jaunu modeli, bet no februāra Kurzemes reģiona pārvaldē piecu iecirkņu vietā ir divi - Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes. Ziemeļkurzemes iecirknī ietilpst: Ventspils, Talsi, Kuldīga, bet Dienvidkurzemes iecirkni veidos – Saldus un Liepājas apvienotie iecirkņi.
Reformēta arī Zemgales reģiona pārvalde, kuras paspārnē bija seši iecirkņi, bet no decembra ir trīs.
Reformētās pārvaldes pāriet uz grupu vadības principu ar trim virzieniem - reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Reaģējošie policisti ir pirmie, kas ierodas notikuma vietā, jo viņi ir mobili – visu laiku atrodas ārpus iecirkņiem.
Reaģējošā policista piemērs ņemts gan no Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības valstīm.
