Reģioni Krustpunktā

Mājražotāji un zemnieki pircēju šodien meklē sociālajos tīklos. Būtisks pārdevēja godīgums

Reģioni Krustpunktā

Depozīta iepakojuma sistēmas pirmais mēnesis Zemgalē

Latgalē ierodas pirmie bēgļi no Ukrainas. Vietējie gatavi palīdzēt

Arī Latgalē gatavojas uzņemt bēgļus no Ukrainas un vāc ziedojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki visā Latvijā, tostarp Latgalē, dažādos veidos izsaka savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem – pulcējas mītiņos, organizē atbalsta akcijas, vāc ziedojumus, pošas uz robežu, lai varētu nogādāt patvēruma meklētājus Latvijā, kā arī gatavojas uzņemt bēgļus savās mājās. 

Latvijas Radio Latgalē uzrunātie iedzīvotāji pauda nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā:

"Domāju, ka 21.gadsimtā visi strīdi jārisina sarunu ceļā un diplomātiskie sakari ir galvenie, nevis bruņota uzbrukšana, okupēšana. Par mieru, tikai par mieru. Par mierīgām sarunām. Mēs savu viedokli parādām. Emocionāli mēs esam ar Ukrainu."

''Domāju, ka šeit šodien jābūt visiem skaidri domājošiem cilvēkiem, kurus uztrauc drošība, cilvēku dzīvības ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. "

Nevar būt tā, ka iet bojā bērni, sievietes. Tas nav pareizi!”

Kopā ar bērniem bēg no kara

Meklējot drošību, no Ukrainas Rēzeknē ieradusies Nataša ar bērniem: „Mani sauc Nataša, es esmu no Ukrainas, mēs dzīvojam Žitomirā, ir divi bērni Uļjana un Bogdans.”

Nataša ar piecgadīgo Uļjanu un divgadīgo Bogdanu, kurš sarunas laikā sēž mammai klēpī, pirms dažām dienām naktī iebrauca Rēzeknē. Nataša ar bērniem bija spiesta pamest Ukrainu, jo tur nejutās droši. Rēzeknē dzīvo Natašas radiniece, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlusies pirms aptuveni pieciem gadiem.

Stāstot par notikušo Ukrainā, Nataša ir satraukta: „Tas bija parasts rīts, visi gulēja,  un piecos no rīta mēs dzirdējām divus sprādzienus. Bija ļoti, ļoti, ļoti bail. Un tad jau sāka cilvēki zvanīt un teikt, ka sprādzieni bija praktiski visos Ukrainas apgabalos.”

No Ukrainas atbēgusī Nataša ar bērniem, 2022.gada marts.
No Ukrainas atbēgusī Nataša ar bērniem, 2022.gada marts.

Tajā pašā dienā  Nataša kopā ar vīru krāmējusi mantas, lai dotos prom. Tas bija vīra lēmums, ka sievai un bērniem jānokļūst drošībā. Devušies uz Rietumukrainu, kur dzīvo Natašas tēvs, un nākamajā dienā devās  uz Polijas robežu. Vīrs aizvedis līdz robežai, un pats palicis Ukrainā. 

„Tur ir ļoti daudz automašīnu, bērnu un sieviešu. Vīriešus nelaida, tikai sievietes un bērnus ar autobusiem un mašīnām. Mēs bijām uz Jagodinskas robežas. Tur nav paredzēts iet ar kājām, bet daudzi gāja arī ar kājām. Un tad uz pašas robežas sēdās autobusos vai mašīnās, lai izietu robežapsardzes posteni,” pastāstīja Nataša.

35 stundas bija nepieciešamas, lai varētu šķērsot robežu. Nataša vairākas reizes sarunas laikā piemin to, cik daudz uz robežas bijis bērnu: „Ar mums mašīnā brauca sieviete ar četriem bērniem, un  jaunākajam bija vien vienpadsmit dienas.”

Kad Nataša bija uz robežas, rindā bija aptuveni trīs tūkstoši automašīnu, neskaitot autobusus, kuru arī esot  bijis daudz. Uz robežas cilvēki palīdz bēgļiem, un ir atvieglota arī robežas šķērsošana.

„Viņi veda pārtiku, uz pašas robežas bija galdi ar bērnu pamperiem, pārtiku, jo ļoti daudz bērnu.  Un atvieglots ir pats robežas šķērsošanas process, varēja būt tikai bērna dzimšanas apliecība, nevajadzēja ārzemju pasi bērnam un nevajadzēja arī atļauju no otra vecāka, jo tā normālos apstākļos ir vajadzīga, ja es vedu bērnus, tad ir nepieciešama atļauja no tēva. Tad tagad varēja paņemt jebkuru bērnu aiz rokas un pārvest,” pastāstīja sieviete.

Nataša ar bērniem  pēc robežās šķērsošanas devās līdz Varšavai, tad tālāk līdz Lietuvai, kur viņu sagaidīja radiniece un atveda uz Rēzekni. Ar vīru saziņa nav pārtrūkusi, viņš ir kopā ar Natašas tēvu.

„Saka, ka tēvs ar ieroci guļ. Visi ir ļoti satraukušies, skatās ziņas, lai saprastu, kas notiek.

Ir ļoti bieži trauksmes visā pilsētā. Viņi slēpjas,” pastāstīja Nataša.

Pašlaik Ukrainā notiekošo viņa raksturo kā šausmīgu. Arī apstākļi ir baisi. „Viņi guļ ar drēbēm,  jo, kad ir gaisa trauksme, visi slēpjas patvertnēs. Un vakar Žitomirā tika raidītas divas raķetes, viena trāpīja dzīvojamajā mājā un otra stacijas ēkā. Tas ir tas, ko es zinu par savu pilsētu. Cilvēki  aizsargā pilsētu, lai neienāk, bet ir ļoti daudz diversantu grupu, kas jau ir pilsētā, laikam viņi jau bija iepriekš tur un gaidīja,” pastāstīja Nataša.

Pēc sešiem vakarā neviens nedrīkst atrasties ārā. Nataša uztraucas, ka cilvēkiem var sāk trūkt pārtikas, jo veikalos neko klāt nepieved: „Pirmajā dienā, kad viss sākās, bija ļoti lielas rindas aptiekās, pie bankomātiem, veikalos. Pirmajā dienā ļoti daudz ko izpirka. Un cilvēki, kuri lieto medikamentus, viņi palika bez tiem. Un mums sociālo tīklu grupās raksta, ka cilvēki, kuriem ir onkoloģiskās saslimšanas, kuri lieto speciālus pretsāpju līdzekļus, viņi nevar nekur tos iegūt. Un viņi cieš no briesmīgām sāpēm.”

Nataša neko neslēpj no vecākās meitas, stāsta patiesību par to, kādēļ ir pametuši Ukrainu. Ģimene līdz šim  dzīvojusi parastu dzīvi: Nataša ir bērna kopšanas atvaļinājumā, vīrs ir šoferis, kurš pārvadā kravas preces, meita iet bērnudārzā, gatavojas skolai.

To, kā kaut kas tāds varēja notikt Ukrainā, sieviete nespēj saprast: „Es nesaprotu, kā kaut kas tāds varēja notikt, mēs esam mierīga valsts, mēs neesam karojuši, nevienam neko sliktu neesam darījuši. Kāpēc kas tāds jāpiedzīvo mūsu bērniem? Tas ir vienkārši šausmīgi! Es nekad nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt. Es ar savu prātu nevaru to saprast un pieņemt.”

Nataša, iespējams, Ukrainu neatstātu, ja vīrs stingri nepateiktu, ka viņai un bērniem tas jādara, lai būtu drošībā. Nataša nezina, kas būs tālāk, plānu nekādu šajos apstākļos nav: „Cik cilvēku brauca, ļoti daudzi šķērsoja robežu un stāvēja uz lauka mašīnās. Kāds plāns? Mēs vienkārši aizbēgām un viss. Paglābām bērnus!”

Bijušajā skolā var izmitināt 100 bēgļus

Nataša ar bērniem ir pirmie, kas šajā nedēļā ieradās Rēzeknē, lai šeit pie radinieces gūtu patvērumu un drošību saviem bērniem.

Rēzeknes novadā, vien pāris kilometru attālumā no Rēzeknes pilētas, bijušās Adamovas internātskolas ēkā ir paredzēta vieta, kur izmitināt bēgļus, ja būs tāda nepieciešamība. Ēkā var izmitināt 100 bēgļus.

„Tas mazais, ko mēs varam darīt, ir nepieciešamības gadījumā izvietot ukraiņu cilvēkus, ja tāda vajadzība būs. Un tā reālā vieta ir Adamovas skolas ēka, kur, iespējams, pietiekoši labos apstākļos izvietot simts cilvēkus, nodrošinot gan naktsmītnes, gan visu, kas nepieciešams sadzīvei – gan sanitārās lietas, gan ēdināšanu. Un, ja nepieciešams, kādu brīvā laika vadīšanu,” pastāstīja Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība"/"Par"/Latgales partija)

Novadā arī viesu māju īpašnieki ir gatavi izmitināt pie sevis bēgļus, ja būs tāda nepieciešamība.

Savukārt Rēzeknes pilsētas pašvaldības rīcībā brīvu telpu, kur izmitināt, gan neesot.

Pilna garāža ar ziedojumiem Ukrainas cilvēkiem

Labdarības un sabiedriskās organizācijas rīko ziedojumu vākšanu, lai gan finansiāli, gan ar pirmās nepieciešamības precēm atbalstītu Ukrainas iedzīvotājus. Arī Latgalē cilvēki ir atsaucīgi un gatavi palīdzēt.

Organizācija “Labdarības lapa” aicināja ziedot apģērbu, pārtiku, higiēnas preces un citas nepieciešamās lietas cilvēkiem Ukrainā. Atsaucoties šim aicinājumam, rēzekniete Zaiga Ceirule arī pati uzņēmās paņemt ziedojumus no tiem cilvēkiem Rēzeknē, kas paši nevar tos nogādāt labdarības akcijas organizatoriem Rēzeknes novada Nagļos.

“Kā tu vari nepalīdzēt, kad zini, ka tur uz robežas ir sievietes ar bērniem. Tu dari šajā situācija to, ko tu arī gribētu sagaidīt pret sevi. Es, protams, pat negribu teikt, ka mēs varētu nonākt šādā situācijā, bet tas, ko mēs gribētu sagaidīt, arī palīdzību, vai ne? Divi eiro šobrīd manā dzīvē neko neizmainīs, bet kādam citam, ja pat tie būs vieni apavi vai pamperu paka, tas var būt izšķiroši,” sacīja Zaiga.

Viņai dienas laikā Rēzeknē aptuveni 20 cilvēki nodeva paciņas ar dažādām mantām. “Bija sieviete, kas no Ludzas atveda. Es jau arī neprasīju, no kurienes tie cilvēki ir. Bet vēl kāda sieviete brauca ar autobusu, vēl kāda sieviete ieminējās, ka no laukiem,” pastāstīja Zaiga.

Daina Nagļos vāc ziedojumus Ukrainas cilvēkiem, 2022.gada marts.
Daina Nagļos vāc ziedojumus Ukrainas cilvēkiem, 2022.gada marts.

Visas ziedotās mantas no Rēzeknes tika nogādātas Nagļos, kur Dainas un viņas vīra privātmājas garāža divu dienu laikā piepildījās pilna. “Veda šodien no Balviem, vakar no Ludzas. Cits atved pilnu mašīnu, cits vienu maisiņu, bet arī tas viens maisiņš ir ļoti noderīgs. Visvairāk ir apģērbs. Visi domā arī par bērniem, kuri ir palikuši bez pajumtes. Ir pamperi, ir bērnu ēdieni. Daudz ir arī pārtikas. Sausā pārtika, rieksti, sausie augļi, cepumi, konservi. Atsaucās daudzi mednieki un ziedoja savas medījuma gaļas konservus. Arī pirmās nepieciešamības higiēnas preces sievietēm, bērniem. Zobu birstītes, pastas,” pastāstīja Daina.

Visas mantas Daina sašķiro un tad ved uz Rīgu, kur sapulcēsies visi labdarības organizācijas koordinatori, lai kopīgi nosūtītu ziedotās mantas uz Ļvovas pilsētu Ukrainā.

Arī Latvijas Samariešu apvienības Rēzeknes nodaļa aicina iedzīvotājus, kas ir gatavi iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem, ziedot pārtiku un apģērbu. Tāpat aicina pieteikties brīvprātīgos, kas būtu gatavi organizēt ziedojumu pieņemšanu un komplektēšanu tālākai nosūtīšanai.

Līdztekus iedzīvotāji tiek aicināti neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašu spēkiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu. Jo tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.

Trešdien, 2. martā, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam, arī Latgales pašvaldības  vienā laikā – plkst.18 rīkos atbalsta mītiņu Ukrainai, tādējādi paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu un nosodot Krievijas iebrukumu un militāro agresiju.

KONTEKSTS:

Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.

Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.

Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 3,8 miljoni eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti