Rīgas autoostā izveidotajā Ukrainas bēgļu atbalsta punktā katru dienu vēršas ap 150–200 bēgļi, kas ierodas galvenokārt no Krievijas okupētajām ukraiņu zemēm.
Daudzi stāsta – caur Krieviju braukt, protams, nav gribējies, jo krievi mēdz piespiedu kārtā aizvest uz attāliem apgabaliem un nākas iziet filtrācijas pazemojumus un ņirgāšanos. Taču izvēles nav, ja tā ir vienīgā iespēja glābties, kad palikt okupētajā daļā ir neiespējami.
Ukrainas bēgle Milana: "Visi cilvēki šokā. Visi tādi iebaidīti. Šokēti. Visi cilvēki baidās, lai tik paliktu dzīvi. Katrs par savu dzīvību baidās."
Ukrainas bēgle Svetlana: "Kad nokļuvām Krievijas teritorijā, mēs protams, bijām šokā, jo domājām, ka izturēsies slikti. Izturējās normāli."
Natālija ar bērniem braukusi caur Maskavu, un bijis pārsteigums, cik izpalīdzīgi ir Krievijas pusē sastaptie brīvprātīgie – vienkārši krievu cilvēki, kas palīdz uzturēt humānos koridorus. Brīvprātīgie palīdzējuši visa ceļa garumā.
Ukrainas bēgle Natālija: "Brīvprātīgie ar mašīnām piebrauca un dalīja bez maksas ēdienu, palīdzēja kādos brīžos ar medikamentiem, ar bērnu pārtiku – pilnīgi ar visu, jebkura palīdzība. Puiši pat nāca un palīdzēja nogādāt somas tiem, kuri ar kājām šķērsoja robežu."
Ukrainas bēglis Romāns: "Mūs sagaidīja brīvprātīgie. Tie ir ļoti labi cilvēki. Viņi bez maksas mums palīdzēja nokļūt, dabūt mājvietu, labi mūs pabaroja. Tie ir labi cilvēki, kas ar līdzjūtību izturas un ļoti rūpējas."
Igors no Severodoneckas un Romāns no Dnipro brīvprātīgo izpalīdzībā jutuši arī propagandas ietekmi. Viņus centušies pārliecināt, ka labāk uz Eiropu nebraukt, jo godīgu darbu tur ukraiņiem nedodot.
Ukrainas bēglis Igors: "Redzams, ka cilvēki, kā lai saka, no sirds iesaka mums braukt nevis uz šejieni, bet palikt Krievijā. Tāds moments bija, jā.."
Ukrainas bēglis Romāns: "Man vienkārši ir žēl to cilvēku. Es saprotu, ka tā ir propaganda, ka ļaudis, tā teikt, nav vainīgi, bet patiešām centās mums it kā palīdzēt un pasargāt no tā."
Lai gan Krievijā nav likumu, kas aizliegtu palīdzēt bēgļiem, tomēr arī brīvprātīgie palīgi tur piesargās publiski kritizēt Krieviju.
"Ir bīstami arī. Jo tur var uz 15 gadiem cietumā nokļūt. Protams, ka viņi ir uzmanīgi, kad dara. Bet turpina. Viņiem tāda ļoti liela sirds ir.
Viņi turpina to darīt un turpinās. Jā, paldies Dievam, protams, ka ir tādi cilvēki, kuri arī visu saprot un palīdz," teica brīvprātīgo biedrības “Young Folks” vadītājs Rīgā Aleksandrs Morozovs.
Caur brīvprātīgo tīkliem no Krievijas izglābtie bēgļi parasti Latviju šķērso tikai tranzītā, lai dotos tālāk uz citām Eiropas valstīm. Bet, piemēram, Ludmila no Dnipro šeit jau ir divus mēnešus, atvedusi arī meitu un uzskata, ka tieši Latvijā ir vislabāk.
Ukrainas bēgle Ludmila: "Ļoti [patīk]! Ko tur runāt! Man ir paziņas un draugi, ar ko sazināmies, kas aizbraukuši uz Vāciju, Slovākiju, Īriju. Un, runājot par to, kā ir tur, es saku, ka Latvijā ir daudz labāk."
"Esmu tik pateicīga! Paldies Latvijai" – viņa sacīja, bet tik un tā gaida brīdi, kad varēs atgriezties dzimtenē.
KONTEKSTS:
Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā seši miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Latvijā reģistrējušies vairāk nekā 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.
