Arī Krāslavas ģimnāzija apņēmības pilna cīnīties par statusa saglabāšanu

Krāslavas Valsts ģimnāzija ir viena no četrām ģimnāzijām valstī, kurām mācību kvalitātes kritēriji jau otro gadu pēc kārtas neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Un tas nozīmē, ka ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma izglītības un zinātnes ministram jāierosina anulēt izglītības iestādei piešķirto Valsts ģimnāzijas statusu.

Krāslavas ģimnāzijai, kurā šobrīd zinības gūst ap 120 skolēni, darbojoties pašā pierobežā, kur zemās apdzīvotības dēļ nav skolēnu atlases jeb konkursa iespēju.

Faktiski ģimnāzijā mācās visi, kas tajā piesakās, neatkarīgi no zināšanu līmeņa, un nav arī cerību, ka bērnu skaits varētu pieaugt un situācija varētu mainīties. Taču rodas jautājums, vai nepilni 3%, kuru pietrūkst, lai skolā mācību kvalitāte atbilstu prasībām, ir tik liels pretstats tam, kāda loma ģimnāzijas statusam ir pašā pierobežā, kādas funkcijas tā pilda un kādu stimulu un iespējas paver te dzīvojošajiem bērniem.

Arī Krāslavas ģimnāzija apņēmības pilna cīnīties par statusa saglabāšanuSilvija Smagare

    Krāslavas novada izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne atzina, ka “diemžēl kvantitāte ņem virsroku pār kvalitāti, kas uzrādās valsts centralizēto eksāmenu rezultātos,

    problēmas sakne ir ģimnāzijas atrašanās vieta, un tā šajā gadījumā ir pati pierobeža”.

    Krāslavas ģimnāzijā šobrīd mācās gan Krāslavas pilsētas, gan novada skolēni, kuri ir neziņā par to, kāds liktenis būs ģimnāzijai, un kādu skolu un ar kādu statusu izlaiduma diplomā tie beigs.

    Krāslavas ģimnāzijai jau šobrīd valsts mērogā ir daudz, ar ko lepoties, sarunā norāda direktora vietniece audzināšanas jautājumos Ilga Stikute.

    Ģimnāzija ir apņēmības pilna kvalitāti uzlabot, uzsver skolas direktora vietniece mācību jautājumos Anna Juškeviča.

    Lēmums par skolas likteni pirmkārt jāpieņem domei, situāciju, kā uzsvēra novada izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne, sarežģī tas, ka tā iesaistījusies Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektā un šogad ģimnāzijas teritorijā ir ieplānots sākt dienesta viesnīcas būvniecību. Šī projekta izmaksas ir pāri par trim miljoniem eiro, šo naudu var zaudēt. Pašvaldība nonākusi ķīlnieka lomā.

    Zaudētāji no statusa maiņas skolai būs pirmkārt jau audzēkņi, taču zaudēs arī pati pilsēta, uzskata Anna Juškeviča, gan paši ģimnāzisti.

    Lēmums, kas tuvākajā laikā būs jāpieņem Krāslavas novada domei, jebkurā gadījumā būs smags, apliecina domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

    Iespējams, Izglītības un zinātnes ministrija varētu mazināt kvantitatīvos kritērijus, proti, skolēnu skaits nebūs noteicošais, lai zaudētu ģimnāzijas statusu, un tas attiecīgi vismaz nedaudz varētu celt arī mācību kvalitāti.

    KONTEKSTS:

     Divas no četrām ģimnāzijām, kuras nav izpildījušas kritērijus un kurām draud statusa atņemšana, ir Latgalē – Viļakā un Krāslavā. Viļakas novada vadība un ģimnāzijas mācībspēki cer, ka valdība radīs iespēju ieviest atsevišķus kritērijus tieši pierobežas skolām, tā saglabājot kvalitatīvas izglītības pieejamību arī reģionu bērniem un jauniešiem.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti