Dienas ziņas

Iedzīvotāji salst - domes vadītāju prēmē par siltumapgādi

Dienas ziņas

Kalsnavas pagastā renovē dzīvojamās mājas

Mājražotāji: kūpinātai gaļai jāpiešķir nacionāla produkta statuss

Arī Jeru pagastā satraukums par kūpinātās gaļas iespējamo aizliegumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas mājražotāji uzskata, ka kūpinātai gaļai jāpiešķir nacionāla produkta statuss, tādējādi tiem nebūtu jāpiemēro jaunās benzopirēna normas, ko noteikusi Eiropas Komisija.

Arī Rūjienas novada Jeru pagasta “Arumos” cer, ka šajā jautājumā vēl ir iespējams panākt izmaiņas, jo saimniecībā tiek īstenots Eiropas lauksaimniecības fonda projekts par gaļas pārstrādi, un tas ietver arī gaļas kūpināšanu.

Nozares ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušonedēļ pauda viedokli, ka problēma par kūpināšanas ierobežojumiem ir uzpūsta. Savulaik, kad Dūklavs arī bija ministrs – 2011.gadā tika pieņemta attiecīgā ES regula, un viņš uzskata, ka ražotāji bija laikus informēti un pašreizējam satraukumam nav pamata.

„Arumu” saimnieki rāda virtuvīti, kas top par „Leader” projektā gūtiem līdzekļiem. Šobrīd saimniecība ir procesā, lai reģistrētos kā mājražotāji un savu produkciju – asinsdesas, galertus, pastētes, arī žāvējumus, varētu piedāvāt plašākam pircēju lokam, piemēram, tirdziņos. Par žāvējumiem gan tagad jautājums ir atklāts. „Mēs gribam visu darīt godīgi un oficiāli, mēs negribam pa kaktiem to darīt, bet ja neļaus, tad darīsim pa kaktiem, nebūs variantu. Tad vainojat paši sevi. Ēdīs tikai draugi to gaļu, citi nedabūs viņu. Mēs gribētu dot citiem arī,” norādīja z/s „Arumi” saimniece Ineta Bole.

Saimnieks rāda savu žāvētavu, tā uzbūvēta tā, ka kurtuve atrodas vairāku metru attālumā, tāpēc viņš spriež, ka dūmi pa ceļam savā ziņā attīrās un līdz gaļai visas kaitīgās vielas nemaz nenonāk. Tomēr, ja pieņems jaunās normas, nav zināms, ko lietas labā varētu darīt, varbūt žāvētavu varētu kā pārbūvēt vai uzlabot. Dzirdēts arī, ka Rīgā, samaksājot 90 eiro var veikt kūpinājumu analīzes, lai noteiktu, cik daudz benzopirēna tie satur. „Ja tās analīzes tik dārgas, es pagaidām nevaru atļauties vairākas reizes eksperimenta pēc tikai maksāt tādas summas par analīzēm. Ja tās analīžu cenas būtu mazliet elastīgākas, atkarībā no manas saražotās produkcijas, vai no kaut kā tāda, jā es, mēģinātu to. Un mēģinātu arī samazināt, ja reiz tā saka,” saka z/s saimnieks Laimonis Bole.

“Arumi” ir bioloģiskā saimniecība. Paši audzē gan cūkas, gan graudus to barošanai, tāpēc ir pārliecināti par savu žāvējumu kvalitāti. „Tā Eiropa jau nabadziņi nepazīst to mūsu īsto [gaļu], nezina pat, kas ir īsta žāvēta gaļa. Viņi pat nezina, kas tas ir. Un tāpēc viņi bļauj, ka tas un tas. Aizveda tikko meitiņa uz Vāciju savai saimniecei gaļas gabaliņu žāvētu, tā bija sajūsmā, kāda garša gaļai ir,” norāda Ineta Bole.

Tāpēc Arumu saimnieki piekrīt tam, ka mājražotājiem vajadzētu apvienot spēkus un ja vien vēl ir iespējams ko ietekmēt šajā Eiropas Komisijas lēmumā, tad censties to arī panākt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti