Valsts policijas dienesta suns Darvins kopā ar kinologu Gintu Vuškānu regulāri apmeklē izglītības iestādes, lai pārbaudītu, vai skolēni pie sevis neuzglabā atkarību izraisošas vielas un vai viņi neatrodas apreibinošu vielu ietekmē. Situācija nav pozitīva – pieķerti tiek gados arvien jaunāki bērni.
Kinologs: Apreibinātus pieķer arvien jaunākus bērnus
"Klasītes kļūst arvien zemākas. Ir tādas klasītes, kas ir zem 5. klases. Nekad dzīvē es neesmu gājis zem 5. klases, bet tagad jau eju profilaktiski, un es arī kaut ko atrodu. Narkotiskās vielas mums arī ir arvien jaunākās klasēs. Pagājušajā nedēļā vienā no skolām pie jauniešiem atradu diviem uz rokas.
Jaunākais, kas [manā pieredzē] bija apreibinājies, ko aizvedām, – 6. klase," pastāstīja kinologs.
Lai apreibinātos, jaunieši visbiežāk izmanto alkoholu un dažādas psihotropās vielas. Bet Vuškāns zina stāstīt arī par nestandarta situācijām, piemēram, vienā gadījumā jaunieši izmantojuši roku dezinfekcijas līdzekļus.
"Viņi tieši skolā dabū koliņu, un pie koliņas pielaiž dezinfekcijas līdzekli, atšķaidot – tā "kokčiks" sanāk. Šis kovida roku mazgāšanas līdzeklis tiek izmantots dzeramā veidā. Pagājušogad, kad es braukāju pa skolām, man bija arī šoks. Man dienesta suns apzīmēja divus jauniešus, un es nevaru saprast, kas ir, viņš apzīmē pavisam savādāk. Un es pieņēmu lēmumu kaut vai profilakses pēc, lai aizsūta uz analīzēm, un atnāk analīzes, ka viņi ir pilni ar morfiju. Sāku domāt, kur to var vispār dabūt, jo tās tomēr ir zāles, zāles, ko var izrakstīt ārsts," atklāja kinologs.
Ja reida laikā skolēns tiek pieķerts aizdomās par atrašanos apreibinošu vielu ietekmē, viņš tiek sūtīts uz ārstniecības iestādi analīžu veikšanai. Ja analīžu rezultāti aizdomas apstiprina, audzēknim vai viņa vecākiem atkarībā no skolēna vecuma tiek piemērots sods.
Vuškāns gan uzsvēra, ka bieži vien sods neko nemaina: "Policija strādā uz to maksimāli, bet tā ir vienkārši visatļautība. Šodien jaunietis man blakus raud – policija, policija... Nākamajā dienā viņš dara pilnīgi to pašu."
Elektronisko cigarešu sērga
Bezspēcības sajūta ir ne tikai likumsargiem, bet arī mācībspēkiem, kuri uzsver – vislielākās problēmas ir ar elektronisko cigarešu smēķēšanu. Pļaviņu vidusskolā pedagogi cenšas dežurēt tajās skolas vietās, kur skolēni mēdz visbiežāk lietot aizliegtās vielas.
"Neslēpsim, ka tās ir tualetes, kur visbiežāk notiek elektronisko cigarešu smēķēšana, vai arī kādas no sānu kāpnēm. Skolotāji šos gadījumus mēģina piefiksēt. Mēs runājam ar skolēniem. Runājam, informējam vecākus. Bet diemžēl ir situācijas, kad vecāki ne vienmēr grib skolu uzklausīt, jo ne vienmēr ir pierādījumi tieši tajā brīdī.
Vecāki negrib šo problēmu dzirdēt.
Mūsu mērķis nav skolēnus sodīt, bet tieši izglītot. Līdz ar to uzsvars vēl uz klases stundām, uz skolēnu izglītošanu šajos jautājumos mācību stundās," pastāstīja Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa.
Ar elektronisko cigarešu izplatību skolēnu vidū saskaras arī Jēkabpils 3. vidusskola. Izglītības iestādes direktore Ligita Ašnevica skaidroja, ka bērni ir iemanījušies apmānīt pat policijas suņus: "Skolēni jau ir tik gudri, ka vairāk šīs lietas pie sevis netur. Piemēram, bija mums draugs sunītis, neko nekonstatēja, jo
skolēni šīs lietas slēpj skolas dārzā, koku dobumos, dažādās pažobelēs, skolas teritorijā, piemēram, tualetēs zem piekaramo griestu paneļiem, dažādās ventilācijas šahtās.
Protams, mēs to atklājam. Ko mēs varam izdarīt? Mēs varam šīs lietas paņemt, mēs varam vērot šo vietu, vai kāds nenāks pakaļ, bet principā kādu tā atklāti pieķert nav iespējams. Mums ir ļoti liela problēma – mums nav videonovērošanas sistēmas skolā. Tā ir liela problēma, mēs nevaram veikt profilaktisko darbu. Profilaktisko darbu mēs varam veikt tikai ar dažādām izglītojošām lekcijām, filmām, medmāsa iet klasēs, klases audzināšanas stundās stāsta, skolotāji stāsta."
Skolēni kļūst atkarīgi
Arī izglītojošais darbs ne vienmēr dod rezultātus. Ir skolēni, kuri no elektroniskajām cigaretēm jau kļuvuši atkarīgi.
Par savu pieredzi pastāstīja Jēkabpils 9. klases skolniece, kura vēlējās palikt anonīma: "Es smēķēju elektroniskās cigaretes. Protams, zinu, ka to nedrīkst izmantot bērni, kuriem vecums mazāks par 18 gadiem. Jā, es pīpēju, jo tām ir dažādas garšas, un tās garšas ir garšīgas, tāpēc es tās pīpēju."
Bieži vien vecāki, nespējot atrisināt problēmu, sūta savas atvases pie speciālista.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas psihiatrs narkologs Jānis Breikšs skaidroja, ka jaunieši no apreibinošām vielām kļūst atkarīgi dažādu iemeslu dēļ: "Protams, ir kaut kādas emocionālas nesaskaņas ģimenē, varbūt sabiedrībā kopumā viņš jūtas atstumts un mēģina kaut kādā veidā meklēt draugu kompāniju, kur ar pēkšņu kaut kādas vielas lietošanu kā burvju nūjiņu viņš uzreiz kļūst savādāks, varonīgāks, stiprāks, drošāks. Tā ka to iemeslu ir ļoti daudz un grūti noformulējami uzreiz. Pārsvarā konsultācijās nonāk tie, kas ir pietiekami smagā intoksikācijas stāvoklī, kas nonāk līdz slimnīcai.
Diemžēl pieredze rāda, ka tie, kas nonāk līdz slimnīcai, tie nemaz tie atkarīgākie nav.
Tie ir vienkārši tie, kam sliktāka panesamība, kas, izdabājot savu vienaudžu vēlmēm un iegribām līdzināties, pārdozē šīs vielas un smagākā stāvoklī nonāk līdz slimnīcai. Tas nav tikai Jēkabpilij raksturīgi, bet visur. Problēma jau ir arī tā, ka lieto vielu maisījumus. Nevis tā, ka kaut kāda konkrēta viela, bet ir kaut kāds maisījums, ko arī paši dīleri nezina, kas tajā maisījumā īsti iekšā. Sekas ir neparedzamas."
Ārsts uzsvēra, ka jauniešu apreibināšanās ir bīstama arī tādēļ, ka skolēnu organisms vēl nav nobriedis. Jo agrākā vecumā sāk apreibinošo vielu lietošanu, jo lielāka varbūtība, ka šīs vielas cilvēkam ilgtermiņā radīs nopietnākas un izteiktākas veselības problēmas. Jautājumā par to, vai bērns kļūs par atkarīgo vai ne, liela nozīme ir situācijai ģimenē un audzināšanai, tādēļ vecāki tiek aicināti aktīvāk iesaistīties bērnu izglītošanā par atkarību izraisošo vielu negatīvo ietekmi uz veselību.
