Arī iedzīvotāju ikdienas paradumi un negribēšana strādāt sekmē sociālo nevienlīdzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nesen publicēts ANO pārskats liecina, ka iedzīvotāju nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām starp attīstītajām pasaules valstīm, un apņemšanās cīnīties ar pastāvošo nevienlīdzību, piemēram, pilnveidojot nodokļu sistēmu, aizvien biežāk izskan arī politisko partiju priekšvēlēšanu solījumos. Tomēr ekspertu un iedzīvotāju teiktais liek secināt, ka krietna daļa atbildības par šo situāciju jāuzņemas arī pašai sabiedrībai.

Jaunākais ANO ziņojums par cilvēces attīstību nav Latvijai glaimojošs, jo saskaņā ar pētījumu Latvijā ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem starp Eiropas valstīm.

Tiesa, eksperti norāda, ka, pirms sliktajos steigties vainot politiķu neizdarību un nodokļu sistēmu, ir jāņem vērā, ka būtiski Latvijas vietu pētījumā ietekmē arī pašu iedzīvotāju paradumi un dzīvesveids.

Latvijas vājajiem rezultātiem par iemeslu ir arī, piemēram, neliels vīriešu mūža ilgums, uzsver Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa. „(..) Tiek ņemti vērā arī daži citi rādītāji, un viens no tiem ir paredzamais mūža ilgums. Tur tiešām jāatzīst, ka Latvijā ir atšķirīga situācija – Latvijā paredzamais sieviešu un vīriešu mūža ilgums atšķiras gandrīz par 10 gadiem,” saka Celmiņa.

Viņa pievērš uzmanību, šo nevienlīdzības izpausmi lielā mērā ietekmē iesaistīto iedzīvotāju grupu riskantā uzvedība un ieradumi. „(..) Tas ir izskaidrojams ar tādiem ikdienas paradumiem kā riskanta ikdienas uzvedība, neveselīgi paradumi, kas ietekmē viņu veselību un uzvedību,” norāda Celmiņa.

Tāpat kopumā lielu ietekmi uz nevienlīdzības izpausmēm atstāj arī ēnu ekonomikas lielais īpatsvars, uzskata Labklājības ministrijas speciāliste. „Un, protams, nevienlīdzīgie ienākumi, kur nacionālais kopienākums ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un šeit var runāt par ēnu ekonomikas nozīmi (..),” saka Celmiņa.

Parasti diskusijās par nevienlīdzību lielāko uzmanību izpelnās ienākumu atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem. Tomēr atbildīgo institūciju novērojami liecina, ka nereti mazāk turīgie iedzīvotāji apzināti izvēlas nestrādāt, un, kā nesen apliecināja Latvijas Radio intervijas ar lauksaimniekiem, šī problēma īpaši sāpīga ir reģionos.

Rīdziniece Solvita, kuras ģimenē aug divi bērni, uzskata, ka nereti strādājošie ar vidējiem ienākumiem un bērniem ir nevienlīdzīgākā situācijā nekā nestrādājoši iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem. „Es pati kā darba ņēmēja nejūtos droši. Jo man nav pārliecības, ka pēc dekrēta es varu atgriezties darbā. Man vienmēr ir jādomā, kur es likšu bērnu, jo Rīgā var nebūt bērnudārza,” teica Solvita.

Lai gan aizvien biežāk no politiķiem izskan aicinājumi mazināt nevienlīdzību, palielinot nodokļus iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem, Solvita uzskata, ka ģimenes arī būtu priecīgas par nodokļu nastas atvieglojumu atsevišķiem nodokļiem, kas saistīti ar patēriņu. „Ļoti lielu nevienlīdzību es izjūtu nodokļos. Piemēram, par 18 gadus vecu mašīnu es maksāju tikpat lielus nodokļus kā cilvēks, kas dzīvo viens pats (..),” uzsver Solvita.

Līdzīgi kā daudzi ekonomisti, arī Solvita piekrīt tam, ka lielā mērā pie augstajiem nevienlīdzības rādītājiem vainojami arī paši iedzīvotāji - to spilgti apliecina arī viņas novērojumi par iedzīvotāju attieksmi pret darbu dzimtajā pusē Sēlijā.

Kāpēc viņam ir jāstrādā, ja viņš pēc likuma ir maznodrošinātais un viņam pienākas tas, tas un visi sociālie pabalsti. Un, ja viņam vēl ir bērni, tad pienākas vēl vairāk – kaut gan tā netiek ieguldīta bērnus, bet, atvainojos, tiek nodzerta (..) Laukos darbu var atrast, taču tur ir jāstrādā,” divu bērnu māmiņa ir kritiska pret maznodrošinātajiem.

Pēdējos gados Latvijā aizvien aktīvāk tiek popularizēta ideja, ka mūsu valstij ir jāseko Skandināvijas valstu pieredzei, tomēr ANO pētījums apliecina, ka tām raksturīgo augstie nodokļi nebūt nav obligāts priekšnosacījums vienlīdzībai, jo pēc vienlīdzības rādītājiem par tām labāka izrādījusies Slovēnija, kurā nodokļu nasta ir zemāka.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti