Panorāma

ZZS un NA iesniedz sarakstus

Panorāma

Panorāma

«Sistēmas bērni» – cik ilgi vēl?

Arī eksperti aicināti atsaukt liecības par «sistēmas bērniem»; amatpersonas uz notiekošo reaģē gausi

Pēc neatkarīgo ekspertu publiskotās informācijas par vardarbību un pārkāpumiem pret bērniem Jelgavas bērnunamā viņi aicināti atsaukt liecības, taču to nedarīs. Uz ekspertu atklāto vairāk reaģēja sabiedrība, ne amatpersonas. Sabiedrība šausminās, bet sistēmas cilvēki to pārcieš kā salnu pavasarī, jo zina – tā pāries, līdz šim tā allaž ir bijis. 

Bērni, kuri cilvēkiem no ārpuses uzticējās un liecināja par vardarbību Jelgavas bērnunamā, iespējams, sākuši atsaukt savas liecības, jo viņi visu šo laiku turpina dzīvot turpat un tikties ar cilvēkiem, kuri viņus, piemēram, rauj aiz matiem.  

Jau runājot ar žurnālistiem, psiholoģe Andrija Likova, viena no bērnunama izvērtētāju ekspertu komandas, pauda bažas par bērniem, kas snieguši liecības un turpina dzīvot iestādē.

Arī Andrija Likova un viņas kolēģi iepriekš apstiprināja, ka bija saņēmuši aicinājumus atsaukt liecības. Izvērtētāju komanda uzsvēra, ka to nedarīs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Krastiņa nedomā, ka kāds mainījis liecības, bet tiesībsargs Juris Jansons pārliecināts, ka bērni izmeklēšanas procesā laikā nav pietiekami aizsargāti.

“Mēs nezinām, kas ir noticis pēc tam, kad ir uzsāktas dažādas administratīvās lietvedības vai pārbaudes lietas, kā bērni ir tikuši ietekmēti un kā ir mēģināts piespiest mainīt liecības,” saka tiesībsargs.  

Viņš uzsver – par dažāda veida pārkāpumiem bērnu sociālās aprūpes centros visas atbildīgās iestādes zinājušas gadiem. Arī par to, kādas sekas tas atstāj uz bērniem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš stāsta, ka ministrija šādos gadījumos aicina pašvaldības novērst pārkāpumus, bet, lai tādi pārkāpumi netiktu pieļauti kaut kur citur, ministrija rīko informatīvas kampaņas un seminārus.

Pēdējo divu gadu laikā iesniegumus no tiesībsarga ar detalizēti aprakstītiem pārkāpumiem saņēmis gan Ministru kabinets, gan Pašvaldību savienība, gan Labklājības, gan Vides un reģionālās attīstības ministrija. Arī prokuratūra. Taču vērā ņemama rīcība nav sekojusi.

Vienīgie, kas reaģējuši, bijis Zemessardzes un jaunsardzes centrs, iesaistot jauniešus savās aktivitātēs.

Tagad labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) saka, ka tik apjomīgu iesniegumu kā par Jelgavas bērnunamu redz pirmoreiz, ekspertu aprakstītais “nav cilvēkiem ar vājiem nerviem”, un “ministrija ir ieinteresēta, lai šī lieta neizčākstētu”.  

Arī Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) iesniegumus par iespējamajiem pārkāpumiem ir lasījis. Viņš tomēr pauž atbalstu un uzticību gan Sociālās pārvaldes, gan bāriņtiesas vadībai.

Pēc viņa teikta, šīs iestādes strādā, “mēs saskatām dažas lietas, kas periodiski notiek, protams, pirms vēlēšanām notiek meklēšana, strīdīgi jautājumi”.

Tiesībsargs Jansons savukārt uzskata, ka šobrīd “atsevišķu pašvaldību vadītāji turpina absolūti nihilistisko attieksmi pret bērnu tiesību aizsardzību, tā vietā viņi aizstāv savas institūcijas un savus darbiniekus”.  

Tikmēr ministrs Reirs klāsta, ka problēmu risināšanā ļoti svarīga loma ir pašvaldību sociālajiem dienestiem, pašvaldību atbildīgajām institūcijām, lai kontrolētu, ne tikai izveidotu šādas iestādes.  

Gan Tiesībsarga birojs, gan neatkarīgie izvērtētāji ne reizi vien norādījuši, ka nereti izvērtēšana ir formāla un darbojas pēc principa – roka roku mazgā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga norāda, ka tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas.

“Mēs šobrīd izejam finiša taisnē, pārskatot ļoti nopietni tās darba metodes, ar kurām strādā inspekcija, un mēs arī mainīsim savas metodes, [..] būs vairāk metodoloģijas, arī pārbaužu kārtība mainīsies,” sola Kronberga.   

Jau ziņots, ka par dažādiem pārkāpumiem un iespējamiem vardarbības gadījumiem Jelgavas bērnunamā, kas fiksēti daudzos iesniegumos bērnu tiesības sargājošajām iestādēm, ir uzsāktas trīs administratīvo pārkāpumu lietas, viena gan ir izbeigta. Saskaņā ar liecībām kā soda mērs pret bērniem izmantota arī bērnu sūtīšana uz attālām internātskolām un nepamatota ievietošana psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Iespējams, ir pamats uzskatīt, ka problēmas apmērus ilgstoši notušējusi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti