Arī 9. un 12. klase no 25. janvāra varētu atsākt mācības klātienē; eksāmenu norise vēl neskaidra

Kā notiks mācības un pārbaudes skolās

1. klases audzēkņiem papildu brīvlaiks februārī, visticamāk, tiks atcelts, un mācību gads varētu pagarināties par nedēļu. 2.–4.klašu skolēniem jūnijā papildus, iespējams, būs jāmācās divas nedēļas. Taču speciālisti turpinās ļoti skrupulozi sekot līdzi saslimstības rādītājiem valstī.

"Ja epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, tad pa šo brīdi mums ir iespēja atjaunot "Tava klase", un tad būs attālinātais mācību process arī 1.–4. klasēm. Mēs ļoti ceram, ka mums nevajadzēs to izmantot, bet ir skaidrs, ka brīvlaiku pagarināt mēs vairs nepiekrītam šobrīd," atzina ministre.

Izglītības ministrijā cer, ka 25. janvārī mācības klātienē varētu atsākt ne tikai 1.–4. klases, bet arī izlaiduma klases – devītie un divpadsmitie. Savukārt pārējām klasēm mācības turpināsies attālināti. Tostarp ir 5.–6. klase, kas nākamnedēļ pēc pagarinātā brīvlaika atsāks mācības.

"Principā mēs ceram uz iespēju, ka no 25. janvāra daļēji klātienē atgriezīsies 1.–4. klase, kā arī 9. un 12. klase.

Mēs skatāmies tālāk uz epidemioloģisko situāciju. Un ļoti būtiska robežšķirtne ir pavasara brīvlaiks.

Proti, ja līdz pavasara brīvlaikam izlaiduma klases  – 9. un 12. klase – netiek līdz klātienei, līdz konsultāciju procesiem, tad skaidrs, ka mēs domājam par eksāmenu vai nu mazināšanu, vai atcelšanu, un tas būs izšķiršanās moments janvāra, februāra mēnesī," sacīja ministre. 

Ministre atzina: ja epidemioloģiskā situācija neuzlabojas un mācības visu laiku notiek attālināti, "eksāmeni kā tādi principā ir atcelti". "Arī tie darbi, kas ir diagnosticējošie darbi, šis ir ļoti svarīgi, jāņem vērā tas neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu. Tas ir skolēna objektīvo pamatprasmju pārbaudes avots," sacīja Šuplinska.

Ja 9. un 12.klases eksāmeni tiks atcelti, mācību gadu skolēni beigs ar vidējo vērtējumu, savukārt augstskolām būs jāpārskata savas iestāšanās prasības, uzskata ministre. Galvenais kritērijs tad varētu būt vidējais vērtējums mācību priekšmetā vai augstskolas pašas veidots iestājpārbaudījums.

Valsts pārbaudes darbu norise 2020./2021. gadā

IZM informācija liecina: ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12. klašu skolēniem izliks gada vērtējumu.

Gadījumā, ja 12. klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido savi iestājpārbaudījumi un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.

Pašlaik paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.–14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka eksāmeni vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.

Kā slimo skolās, nākotnes risinājumi

Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis preses konferencē skaidroja: starptautiski pierādīts, ka skolu atvēršana un strādāšana ir papildu risks Covid-19 infekcijas izplatībai. Tomēr vienlaikus ir vēlme mācības klātienē skolās saglabāt.

Jo vecāki bērni, jo augstāks risks, ka viņi paši saslimst un arī inficē citus. Pusaudžu vidū infekcijas izplatība ir līdzīga kā pieaugušajiem. "Pusaudži ir pat būtiski izplatītāji, jo viņi aktīvi socializējas, darbojas un tiekas. Tā ir ļoti augsta riska grupa, salīdzinot ar šiem mazajiem bērniem," teica Dumpis, norādot – 

10 gadus un jaunāki bērni biežāk inficējas no skolotāja, infekciju aiznes mājās un inficē vecākus, bet šie bērni cits citu inficē mazāk.

Infektologs skaidroja arī: jo augstāka saslimstība ir valstī, jo nekontrolētāka ir saslimstība skolās. Risks pieaug, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir virs 50 gadījumiem. Virs 200 gadījumiem izplatības risks ir ļoti augsts. Latvijā šīs rādītājs pašlaik ir trīs reizes augstāks – 608 gadījumi. Lielā daļā Eiropas valstīs šis rādītājs arī ir augsts, tāpēc arī tās nesteidzas ar mācību procesu atsākšanu skolās ierastajā ritmā.

"Jo saslimstība valstī būs zemāka, mēs ne tikai slimnīcas, bet arī skolas izglābsim.

Mans uzskats ir: lai mēs runātu par tādu aktīvu apmācību skolās, mums būtu jāsasniedz šī kumulatīvā saslimstība zem 200. Tātad mums ir ceļš ejams. (..)

Arī skolu drošība ir atkarīga no tā, kā sabiedrība spēj saņemties, kā mēs turpmākās divas nedēļas dzīvosim," piebilda Dumpis, norādot, ka, pieaugot saslimstībai, arī drošības pasākumi skolās pieaug. Infektologs minēja vairākus principus, kas skolās būtu jāievēro.

Runājot par nākotnes risinājumiem, Dumpis sprieda: tā kā liela daļa medicīnas darbinieku būs vakcinēti pret Covid-19, daļu Covid-19 skrīninga siekalu testu, kas pašlaik masveidā reizi nedēļa tiek veiktie medicīnas darbiniekiem, varētu novirzīt skolām pedagogu pārbaudēm reizi nedēļā. Otrs  risinājums ir pedagogu vakcinācija pret Covid-19, ņemot vērā, ka daudzi pedagogi ir vecumā, kas ir riska grupā.

KONTEKSTS:

Valdība otrdien, 5. janvārī, konceptuāli vienojās līdz 25. janvārim pagarināt Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus, kas iepriekš noteikti līdz 11. janvārim. Vienlaikus valdība vienojās vēl par divām nedēļām pagarināt 1.–4. klašu skolēnu brīvlaiku, taču tas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu.

Savukārt 5.–6. klašu skolēni, kam līdz ar 1. 4. klasi par nedēļu – līdz 8. janvārim – bija pagarināts brīvlaiks, mācības nākamnedēļ varētu atsākt, taču valdība vēl lems, vai tās notiks klātienē vai attālināti. 7.–12. klašu skolēni, tāpat kā augstākās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, turpina mācības attālināti, un šajā ziņā nekādas izmaiņas nav plānotas.