Aktuāli

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram bija plānoti remontdarbi Krišjāņa Barona ielā

Aktuāli

Biedrība: Dažās slimnīcās kvotas par vizīti pie ārsta nav pieejamas pat gadu

Arhitekts: Centrāltirgu var piespiest mainīties tikai apkārtnes attīstība

Arhitekts: Centrāltirgu var piespiest mainīties tikai apkārtnes attīstība

Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijas darbus tirgus sācis ar Gastronomijas paviljonu, kur līdz šim augstas klases pavārmākslas izstrādājumu vietā valdīja pamatīgs piedāvājuma rasols – riekstu vitrīnas mijās ar apakšbikšu piedāvātājiem un zemo cenu lielveikalu. Tikmēr arhitekts Pēteris Bajārs norāda - tirgus izdzīvo, un cer uz tā attīstību līdz ar “Rail Baltica” solītajām pārmaiņām Rīgai.

Rīgas Centrāltirgus būvēts laikā no 1924. līdz 1930.gadam. Tomēr tā vēsturiskie simboli – angāri – uzcelti jau krietni agrāk.

“Centrāltirgus slaveno paviljonu pamatā ir 1915.gadā Vaiņodē būvētie cepelīnu angāri, kuriem izmantotas metāla arkas. Šīm arkām Gastranomijas paviljonā ir 101 gads, un tās nav kapitālo rekonstrukciju, nostiprināšanu šajā laikā pieredzējušas. Repējoties gan par arhitektūras ansambļa saglabāšanu, gan par drošības jautājumiem, šogad esam nokļuvuši līdz arku stiprināšanai.

Jau veiktas ekspertīzes paviljonu arkām – strādāt mēs varam, bet rekonstrukcija ir nepieciešama,” stāsta uzņēmuma pārstāvis Ivars Jakovels.

Gastronomijas paviljonā tiks stiprinātas arkas, no iekšpuses krāsots jumts un ielieta jauna grīda, kā arī mainītas tehniskās komunikācijas.

Jaunā un sakārtotā veidolā paviljonu plāno atvērt 8.martā, kad ik gadu tiek atklāta jaunā sezona.

Jakovels pagaidām vēl nevar pateikt, kas atjaunotajā paviljonā tiks tirgots: “Gandrīz viennozīmīgi varu teikt, ka apģērbu tirdzniecība šajā paviljonā neatgriezīsies. Pārējie jautājumi ir dienas kārtībā.” Uzņēmums “Rimi Latvia”, kura veikals līdz šim atradās Gastronomijas paviljonā, pauž gatavību tirgū atgriezties, apliecināja tirgotāja pārstāve Inga Bite.

Tikmēr pašlaik īstas skaidrības nav, cik visi darbi izmaksās. Tirgus pārstāvis to pateikt nevar, bet Iepirkumu uzraudzības birojs rāda dažādu informāciju. Piemēram, Gastronomijas paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanai līgums noslēgts ar kompāniju “Latvijas Energoceltnieks” par 373 tūkstošiem eiro. No tā paša uzņēmuma tirgus par teju 100 tūkstošiem eiro pirks papildu būvniecības pakalpojumus. Savukārt vēl par 25 tūkstošiem eiro tiks veiktas padziļinātas izpētes un plaisu monitorings, bet vēl desmitiem tūkstoši eiro tiks tērēti citiem darbiem.

Pēc ilgākiem uzņēmēju strīdiem noslēdzies arī konkurss par Rīgas Centrāltirgus teritorijas rekonstrukciju starp Nēģu un Prāgas ielām un Gaļas paviljonu. Tur darbus par 755 tūkstošiem eiro veiks kompānija “Binders”.

“Centrāltirgus izdzīvo, bet nestrādā ar savu pilnu potenciālu. Cerība, ka lielā projekta “Rail Baltica” multimodālais savienojums varētu kaut ko mainīt,” vērtē arhitekts Pēteris Bajārs, kas pirms pāris gadiem piedalījās bez rezultāta noslēgtajā starptautiskajā metu konkursā par tirgus kaimiņienes – autoostas – attīstību.

Arhitekts norāda, ka ar tirgiem Rīgā ir ļoti bēdīga situācija. Tādu ainu atklāj, piemēram, Matīsa tirgus.

“Ļoti skumji redzēt, ka apzināti vai neapzināti arhitektūras pērle nolaista uz grunti. Ja tāda pati neizdarība būtu Centrāltirgū, mēs varētu piedzīvot vēl bēdīgākas un skaudrākas lietas,” saka Bajārs.

Viņš Rīgas Centrāltirgu sauc par vienu no burvīgākajām tāda veida celtnēm. Kopš uzcelšanas tā bijusi revolucionāra būve, un šajā ziņā nekas daudz nav mainījies.

“Tas, kas šo vietu dara mazāk pievilcīgu, ir apsaimniekotāju nespēja uzturēt šo ēku pienācīgā kārtībā. Tur ir diezgan daudz dīvainas, mazas pārvērtības. Patiesībā ar tādiem sīkiem uzslānījumiem var to vērtību mazināt,” norāda arhitekts.

Savukārt cerību par pārmaiņām viņš liek uz “Rail Baltica” ienākšanu Rīgā: “Paredzēts norakt dzelzceļa uzbērumu, kas veidos ciešāku saikni ar šo pilsētas daļu. Dzelzceļš ir barjera Rīgā, un patiesībā nokļūšana uz tirgu saistīts ar iešanu cauri apšaubāmiem tuneļiem, kas saistīti ar pagājušā gadsimta tendencēm, ka cilvēks ir pakļauts automašīnām. Bet šī uztvere lēnām mainās.”

Ja būs tieša saikne ar tirgu un Vecrīgu, vietas attīstībai ir potenciāls, norāda arhitekts Bajārs, atzīstot, ka tirgum vairs nav jābūt par vienkārši pārtikas sagādes vietu, bet gan īpašu vidi, kur iegādāties vietējos labumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti