Pusdiena

Koalīcijas partijas gatavas diskutēt par naudas varas mazināšanu politikā

Pusdiena

Madara Fridrihsone par Igaunijas gāzes tirgus liberalizāciju

Arhitekts Blūms neredz iemeslus TEC-1 ēkas steidzamai nojaukšanai

Arhitekts Blūms neredz iemeslus TEC-1 ēkas steidzamai nojaukšanai

Pēc Rīgas TEC-1 ēkas apmeklējuma arī arhitekts Pēteris Blūms neredz steidzamus iemeslus celtnes nojaukšanai, un eksperta ieskatā tās arhitektūra ir monumentāla un saglabājama. Turklāt ēka pagaidām netraucē pilsētas attīstībai. Arī pieminekļu aizsardzības inspekcija šonedēļ ēku ir apsekojusi un plāno lemt par tās statusu. 

Arī Čiekurkalna iedzīvotāji iebilst TEC-1 ēkas nojaukšanai. “Latvenergo” padomju industriālā mantojuma ēku plāno demontēt, jo tā netiek izmantota jau vairāk nekā 10 gadus un, saimnieku ieskatā, kļuvusi bīstama.  

TEC-1 ēkas nojaukšanas plānus par nepamatotu uzskata arī arhitekts Pēteris Blūms, kas paviesojies industriālajā celtnē kopīgi ar Čiekurkalna iedzīvotājiem un ēkas saimniekiem “Latvenergo”.

Blūma ieskatā ēka ir saglabājama gan tehniskā stāvokļa, gan arhitektoniskās vērtības dēļ. Lai gan Blūms darbojas arī pieminekļu inspekcijā, uz TEC-1 ēku viņš devās kā privātpersona, kā eksperts.

Viņš atzīst, ka tā ir industriālā arhitektūra, iespaidīga un labā stāvoklī.

“Lai kāds man mēģina pateikt, ka tā nav arhitektūra!” saka Blūms.

Līdzīga silueta un apjoma termoelektrocentrāļu ēkas nemaz citviet Latvijā nav.

Arhitekta Edgara Šēnberga projektētā ēka ir celta pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Ēkas fasādē var saskatīt tautiska romantisma iezīmes, kas raksturīgas tā laika Staļina tipa ēkām.

Čiekurkalna biedrības pārstāvis Kaspars Spunde iepriekš Latvijas Radio skaidroja, ka ēka ir svarīga apkaimes pilsētvides ainavas daļa un iedzīvotāji ir pret tās nojaukšanu

“TEC-1 ēka ir nozīmīga Čiekurkalna dominante un pārraugāma teju no katra apkaimes punkta. Tieši šī iemesla dēļ, ka Čiekurkalns sevi asociē ar šo ēku, mēs gribētu to saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Turklāt industriālā mantojuma saglabāšana, neskatoties uz to, ka tie ir padomju laiki, ir topā, un to iespējams pielāgot dažādām vajadzībām,” pauda Spunde.

Savukārt akciju sabiedrības ‘Latvenergo” valdes loceklis Guntis Stafeckis saka, ka veco ēku saimnieciski neizmanto jau 12 gadus un TEC-1 ēkas demontāžas darbus noslēgt plānots nākamgad.

“Ēka nav bijusi apkurināta visus šos gadus, un līdz ar to ražošanas ēka kļūst arvien bīstamāka cilvēkiem, kas teritorijā uzturas, tāpēc ir nepieciešams šo māju demontēt,” saka Stafeckis.

“Arī pēc Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma nosacījumiem pie TEC-1 100 metru rādiusā nedrīkst atrasties neviena sabiedriska rakstura celtne, sekojoši pielāgot to kādai koncertzālei, muzejam utt. teorētiski nemaz nav iespējams,” norāda Stafeckis.

Pirmā Rīgas termoelektrocentrāle nav atrodama valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Taču, ņemot vērā sabiedrības interesi, arī inspekcijas pārstāvji šonedēļ apsekojuši ēku un par tās iespējamu iekļaušanu aizsardzībā lemšot tuvākajās nedēļās.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti