Viņš atzina, ka līdz šim dažas sarunas notika, bet “to grūti nosaukt par kvalitatīvu dialogu”, kuru rosināja konkursa žūrija, iesakot veidot plašas sarunas par pilsētvides attīstību.
Dzelzceļa stacijas izbūvei ir saspringti termiņi – līdz 2020.gadam, bet dialoga ar iesaistītām pusēm, ministrijām, par projektu atbildīgajām institūcijām nav. Tāpēc mēs “riskējam, ka iegūsim divas sliedes centrā, bet viss pārējais paliks - slīcēju glābšana būs pašu slīcēju rokās”, sacīja arhitekts.
Viņš sacīja, ka ir radusies sajūta, ka iesaistītajiem “nav vēlmes pastrādāt vairāk”, kvalitatīvs dialogs notiek tikai ar pašreiz Centrālajā stacijā esošā tirdzniecības kompleksa “Origo” operatoru “Linstow”, ko ierosināja paši arhitekti.
Projekts skars “Origo” telpas, un arhitektu ieskatā primārais ir stacija, nevis komercdarbība, un tas varētu samazināt tirgotāju telpas un skart viņu intereses, bet “ar viņiem, kā par brīnumu, ir labākais dialogs”, atzina Bajārs.
Bet tai nav jābūt tikai arhitektu iniciatīvai, būtu jābūt iesaistītām ministrijām, varbūt jāmeklē vēl kādi pieejami Eiropas Savienības fondi, lai padarītu Rīgu par mūsdienīgu vidi, norādīja arhitekts.
Viņš piebilda, ka kvalitatīvai pilsētvides pārveidei jāveido neatkarīga speciālistu padome, kas risinātu jautājumu kompleksi.
Konkursa noslēguma ceremonija un rezultāti, kā arī tālāki soļi būs zināmi trešdien, 22.martā.
Jau ziņots, ka metu konkurss par „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves ieceri 28.novembrī tika noslēgts bez uzvarētāja. Tā vietā žūrija izraudzījās divus otrās vietas ieguvējus – dāņu un vietējā arhitektu biroja piedāvājumus. Par līdzvērtīgiem uzvarētājiem tika atzīti metu konkursa noslēguma pasākumā nepārstāvētā dāņu arhitektu biroja „PLH Arkitekter” un vietējā biroja „Outofbox” darbi. Un tika dots laiks, lai projektus uzlabotu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
