“Kopš nelaimes gadījuma ar lielveikalu ''Maxima'' visa būvniecības industrija momentā izmainījās. Tas notika, kad mūsu acu priekšā notiek traģēdija,” teica Gaile.
Viņa norādīja, ka, piemēram, Jaunā Rīgas teātra pārbūvē ārkārtīgi tikusi kontrolēta projektēšana. “Es esmu praktiski strādājošs cilvēks, bet man ir uzkrauta tāda slodze ar birokrātiskiem papīriem. Nelaime tāda, ka gan būvvalde, gan kontroles iestādes – neviens neuzņemas atbildību, neviens nevar to parakstu uzlikt. Tas pats attiecas uz pasūtītāju – “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Visu laiku cauršujam papīrus. Tas pats attiecas uz būvniekiem,” sacīja arhitekte.
Viņa uzsvēra, ka pasūtītājam un celtniekiem nemitīgi notiek sarakste ar daudziem dokumentiem.
“Sēžot sapulcēs, redzu, cik bezpalīdzīgs ir celtnieks un cik bezpalīdzīgs ir pasūtītājs, jo mēs nedrīkstam darboties pēc veselā saprāta,” sacīja Gaile.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš atzina, ka valsts pārvaldē strādājošie apzinās – birokrātijas kādās jomās ir par daudz. Viņš gan nekomentēja birokrātiju būvniecības jomā.
Atbildība būvniecībā ir tēma, ko Latvijā “muļļā jau gadus piecus”, sacīja būvkompānijas “ReRe grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Pašlaik pietrūkst konkrētu un skaidru aprakstu, kurš un par ko precīzi atbild.
