Arhibīskapu priecē tas, ka svētkos uz baznīcām nāk daudz cilvēku pat, ja pārējo laiku gadā tās ir krietni tukšākas.
„Ziemassvētki ir kaut kas īpašs. Atceros, ka bērnībā, kad man nebija nekāda sakara ar baznīcu un nebiju pat kristīts, bet es zināju, ka Ziemassvētkos jāiet uz baznīcu. Visi gāja un es arī. Un tā tas ir – tā ir tradīcija ar ļoti senām saknēm. Un kad nāk Ziemassvētki, cilvēkiem tas apziņā vienkārši ir. Domāju – par to jāpriecājas,” saka Vanags.
Viņš salīdzina baznīcas svētkus ar Atmodu, jo nevar gaidīt, ka cilvēki nāks uz baznīcu un būs politiski aktīvi vienlīdz daudz visu laiku. „Ziemassvētki, Lieldienas - tās ir tādas baznīcas gada Atmodas reizes,” saka Vanags.
Viņš gana atzīt, ka kristiešiem būtu jābūt baznīcā katru svētdienu. Bet iemesli, kāpēc tas tā nenotiek, ir cilvēku kūtrums, slinkums. Arī luterāņu baznīca par grēku neatzina nedošanos uz misi. „Tas tika vairāk iedots cilvēku pašu atbildībā, bet cilvēks ir tāds, kāds ir – ja nav stimula no ārpuses, tad varbūt pats neiet,” saka arhibīskaps.
Tai pat laikā Vanags stāsta, ka Latvijā Dievu meklē diezgan daudzi cilvēki, un to apliecinot statistika – luterāņu skaits vairākus gadus pastāvīgi auga. Pēdējos gadus pieaugums nav ir apstājies, bet tas varētu būt saistīts ar cilvēku aizbraukšanu.
