Arhibīskaps kritizēja Eiropas līderu nevarību, aizstāvot savas vērtības un iedzīvotājus terorisma draudu priekšā, un aicināja neļauties bailēm, bet uzticēties Dieva klātbūtnei.
Vanags arī aicināja Latvijas iedzīvotājus pārvarēt domstarpības, lai kopīgi kalpotu Latvijas nākotnei: „Mēs nevaram vairs atļauties cīnīties cits ar citu! Vēl vairāk – mēs varam un mums vajag kopīgi kalpot Latvijas tautai un tās vienotībai.
Mēs te kopā dzīvojam ne tikai dažādām konfesijām, bet arī dažādām tautībām piederošie. Starp mums ir neatrisināti jautājumi – pie kāda pieminekļa kurš iet, kādā skolā kurš sūta savus bērnus, kādus televīzijas kanālus kurš skatās un kas kuram rakstīts uz pases.
Domstarpības mēdz tā aizmiglot acis, ka nespējam cits citā ne tikai Jēzu, bet pat cilvēku saskatīt. Ja acis noskaidrotos, mēs ieraudzītu, cik tāds stāvoklis ir bezcerīgs.
Raizējamies, ka tur, ārā, fronte ienāk mierīgajās ielās un zogas mums tuvāk. Bet mums fronte jau ir tepat, tēva pagalmā! Kur pagriezies, tur pretinieks. Kā mēs ceram pastāvēt?
Mēs to vienkārši nevaram atļauties, kad dzīve vēršas uz nopietno pusi. Kas spēj mūs vienot? Valsts svētkos liku priekšā, ka tā varētu būt Māte Latvija. Ja mēs visi vienotos neviltotā uzticībā kā māti apskaut Latviju, būtu vieglāk vienoties par visu.
Diemžēl to stipri kavē vecais raugs, nepadzītie dēmoni un neizmestais ļaunums, kas cilvēkiem traucē savu valsti sirsnīgi mīlēt un ar to lepoties.”
