Viņaprāt, Latvijas sabiedrībā trūkst morālās paškontroles – vidējais līmenis esot zems. Savukārt, kad sabiedrība ir nobriedusi, tā ir neiecietīga pret soļiem, kas liecina par valsts nozagšanas mēģinājumiem. Un arī, kad cilvēku sirdsapziņa ir labi attīrīta un sensitīva, tā atpazīstot negodīgus cilvēkus.
Sabiedrība gan pamazām nobriestot un cilvēki esot sākuši skatīties ne tikai uz politiķu vārdiem. “Es redzu lēnas, bet pozitīvas pārmaiņas,” sacīja Rīgas arhibīskaps. Sabiedrība arī pamazām sākusi apzināties, ka var ietekmēt procesus valstī.
Vienlaikus viņš norādīja, ka liela sabiedrības daļa vīlusies partijās, jo radies iespaids, ka tautas manta netiek apsaimniekota taisnīgi un godīgi. Tas ir arī viens no iemesliem iedzīvotāju daļas aizbraukšanai no valsts.
Komentējot tā dēvētās “oligarhu sarunas”, Stankevičs sacīja – ja publiskotās sarunas ir autentiskas, tās liecina par valsts nozagšanu vai nozagšanas mēģinājumu, proti, aizkulišu grupējumi, apejot legālas procedūras, mēģina noteikt procesus valstī. Un problēma esot arī partiju iekšējo lēmumu pieņemšanā, jo viņam esot sūdzējušies partiju valžu locekļi, ka lēmumi tiekot pieņemti ārpus valdes vai pat partijas.
