Arheoloģiskos izrakumos izzina Grobiņas pilskalna vēsturi

Cilvēki Grobiņas pilskalnā, iespējams, sākuši dzīvot 5.gadsimtā, bet droši to apgalvot pašlaik nevar. "To arī cenšamies noskaidrot", stāvot izrakumos, saka Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta zinātniskā asistente Elīna Guščika.

"Tas ir klasiskais pilskalna datējums, taču arī 80 centimetru dziļumā joprojām esam jauno laikus kultūrslānī. Pētām jauno laiku celtniecības paliekas. Tika atsegta ēkas daļa, ko jau noņēmām un ejam dziļāk, bet joprojām ir jauno laiku slānis," stāstīja pētniece.

"Laukuma vidusdaļā bija no ķieģeļiem un akmeņiem veidotas ēkas paliekas, pamati. Pašā laukuma malā pie pilskalna nogāzes bija no mazākiem akmeņiem izlikts klājums, tie droši vien ir nogāžu nostiprinājumi. Datējumu pašlaik ļoti grūti pateikt," paskaidroja Guščika.

Rokot dziļāk, parādīsies arī aizvēstures laika slānis, saka arheoloģe. Līdz šim izdevies atrast vairākus priekšmetus, kas liecina par to, ka Grobiņas pilskalnā dzīvojuši cilvēki. Nebija gaidīts, ka jauno laiku kultūras slānis būs tik interesants. 

"Šajā ēkas teritorijā ir keramika, arī citās vietās keramikas fragmenti. Pašā virskārtā atrasts arbaleta bultas galiņš, neapstrādāti dzintara gabali, dažāda veida sprādzītes vai saktiņas, spirālītes, važiņu fragmenti," atradumus uzskaita  zinātniskā asistente.

Pētījumi šajā vietā veikti arī iepriekš, bet izrakumi, kas Grobiņas pilskalnā notiek pašlaik, ir līdz šim apjomīgākie, pastāstīja Guščika. "1929./1930.gadā zviedru arheologa vadībā tika izpētīti divi nelieli laukumiņi pilskalna apdzīvotās platības vidusdaļā. Vēlāk 2010./2011.gadā darbojās ekspedīcija Ingrīdas Virses vadībā sadarbībā ar vācu arheologiem no Šlezvigas. Viņi veica ģeoarheoloģiskus pētījumus, neraka, bet veica urbumus, pilskalna skenēšanu ar radiolokācijas un magnetometrisko metodi". 

Lai arī pētīijumi bijuši, par pilskalnu joprojām ir daudz nezināmā. Izrakumus veic Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures bakalaura programmas studenti. Šī ir viņu pieredze praktiskajā darbā, arī pirmā kursa studentei Baibai Jansonei. Viņa atzīst, ka izmēģināts ir pilnīgi viss, bet interesantākais pašas atradums ir ogle.

Izrakumi turpināsies līdz 17.jūlijam, turklāt arheologu darbošanos klātienē var vērot jebkurš interesents. Vēlāk objekti tiks parādīti arī grobiņniekiem, atklājumi tiks nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Izrakumus atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Grobiņas novada dome un Latvijas Universitāte. Pašlaik Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO pasaules mantojuma Latvijas sarakstā un ir nominēts UNESCO pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam, kas nozīmē, ka plašāki pētījumi un arheoloģiski izrakumi ir ļoti nozīmīgi.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti