Dienas ziņas

Bauskā notiek otrie «Vimbu svētki»

Dienas ziņas

Koris vīlies par pašvaldības attieksmi

Arboristi: simtgadīgie ozoli ir apdraudēti

Arboristi: Simtgades alejas ozoli ir apdraudēti

Simtgades alejas projekts pie Latvijas Nacionālā teātra aizkavēsies, un aleju neatklās šī gada maijā. Vai projektu īstenos, atkarīgs no tā, vai Rīgas domes Īpašuma departamentam nebūs iebildumu pret projekta detaļām, piemēram, izgatavotajiem paraugiem. Domē uzsver, ka projekta īstenotājam obligāti jāņem vērā arboristu ieteikumi, un arboristi savukārt saredz apdraudējumu kokiem.      

Viens no lielākajiem iebildumiem, kas publiski izskanējis saistībā ar simtgades alejas veidošanu, ir bažas, vai nerūsējošā tērauda ciparu nostiprināšana nekaitēs jau tā daudz cietušajiem simtgadīgajiem ozoliem, kas veido aleju pie Latvijas Nacionālā teātra.

Visveselīgākie ir paši pirmie koki, skatoties no Valdemāra ielas puses, tā radot nepareizu priekšstatu par ozolu alejas stāvokli. Sākot no sestā līdz 11. ozolam, saskaņā ar arboristu slēdzienu, koki ir ļoti sliktā stāvoklī.

Arboristi, kas piedalījušies koku vērtēšanā, stāsta, ka ozolu aleja stipri cietusi, būvējot Nacionālā teātra jauno zāli. Divi ozoli esot tik sliktā stāvoklī, ka, iespējams, ilgi neizdzīvos un tie būs jānozāģē.

Tāpēc saskaņā ar arboristu slēdzienu simtgades aleja jāveido tik saudzīgi pret kokiem, cik vien iespējams.

“Mūsu atzinums – cik mēs no skicēm varējām secināt, [projekts] paredzēja rakšanu un pamatu veidošanu, tad koku stāvoklis pasliktināsies no tādas darbības,” stāstīja SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.

“Ja varētu atrast veidu, kā varētu nostiprināt, nerokot un nebruģējot papildus šajā minimālajā, kas jau tur ir, sakņu aizsardzības zonā, mums nebūtu nekādu iebildumu,” skaidroja Neilands.

Projekta autors, dizaina biroja “H2E” vadošais dizainers Holgers Elers stāstīja, ka bažām par milzīgiem rakšanas darbiem neesot pamata. Iecerētā ciparu konstrukcija spējot stāvēt pati, tā tikai minimāli jānostiprina, lai to kāds neaiznes.

“Bija paredzēts, ka būs urbtie pamati, kas nozīmē, ka 150 milimetru urbums tiek izdarīts, kur arboristi norādītu, ka tas ir iespējams. Mums nav nepieciešams saurbt visu teritoriju un sabetonēt, ir vēl alternatīvs risinājums ar skrūvpāļiem, ko var izmantot,” norādīja Elers.

Projekta autors pauda, ka šīs nedēļas laikā satiksies ar arboristiem un izlems par labāko risinājumu nerūsējošā tērauda ciparu stiprināšanai.

Savukārt pārējais lēmums – dot zaļo gaismu simtgades alejas īstenošanai vai nedot, atkarīgs no pasūtītāja – Rīgas domes Īpašuma departamenta.  

KONTEKSTS:  

Pie Nacionālā teātra ieplānotā simtgades aleja sabiedrībā raisījusi pretrunīgas emocijas. Pret ieceri – zemē iebetonētajiem metāla gadu skaitļiem – izteikušies vairāki nozares profesionāļi: arhitekti un tēlnieki. Viens no iebildumiem ir arī iespējamais apdraudējums simtgadīgajiem ozoliem.  

Rīgas dome saka – ja nebūs šī projekta, pēc vērienīgās jubilejas Rīgā nepaliks neviens vides objekts, kas simbolizētu lielo notikumu. Skaitļi, kas vītos ap kokiem, tiktu izgatavoti no nerūsējošā tērauda un tajos tiktu iegravēti skaidrojumi Latvijai nozīmīgajiem gadu skaitļiem.  

Konkursā tika iesniegtas 26 skices, un komisijas lēmums par labu izvēlētajam projektam esot bijis vienbalsīgs.  Projekta kopējās izmaksas ir 135 tūkstoši eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt