Āraišu ezerpilī atklās jaunu pastāvīgu ekspozīciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā ir Āraišu ezerpils Amatas novadā. Tā ir īpaša seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas savulaik tapa, pateicoties arheologa Jāņa Apala milzu darbam un entuziasmam. No trešdienas, 1. jūlija, dabā skatāmo objektu papildinās jauna pastāvīga ekspozīcija, kas iekārtota pērn izveidotajā ezerpils parka apmeklētāju centrā.

Āraišu ezerpilī atklās jaunu pastāvīgu ekspozīciju
00:00 / 05:52
Lejuplādēt

Ekspozīcija modernā formā iepazīstina gan ar unikāliem savulaik izrakumu laikā atrastiem priekšmetiem, gan ar rekonstrukcijas gaitu, gan Jāņa Apala personību, kuram Āraišu ezerpils rekonstrukcija bija mūža sapņa piepildījums.

Sanda Salmiņa
Sanda Salmiņa

Pērkona skaņas ir vienas no pirmajām, kas sagaida ezerpils apmeklētāju centrā. Tās ir ekspozīcijas sastāvdaļa, kas ievada visā lielajā stāstā, it kā ar noskaņu vizualizējot cilvēka domu procesu un pēkšņu atklāsmi.

“Sākam mēs ar to pērkonu, kas te jau nogranda. Šeit ir projekcija, kas stāsta par to pašu sākumu, kā Jānis Apals vispār nonāca līdz idejai par to, ka ir jāmeklē ezerpils. Tās ir ziņas par teikām,” stāsta muzejpedagoģe Sanda Salmiņa.

Parasti uzskata, ka teikas par lidojošajiem ezeriem ir tīrā fantāzija, bet arheologs Jānis Apals tajās atrada ceļa rādītājus par laiku pirms vairāk nekā 1000 gadiem, kad ezeru salas dažkārt izmantoja dzīvesvietu celtniecībai.

“Piecdesmitajos gados viņš uzsāka šīs hidroarheoloģiskās ekspedīcijas, un tiešām atrada liecības, ka desmit Vidzemes augstienes ezeros ir šīs ezerpilis, un tad šeit ir karte, kur šie ezeri visi ļoti labi ir redzami,” rāda Sanda Salmiņa. Tālāk jau ekspozīcija pievēršas savam galvenajam objektam - Āraišu ezerpilij, un ir ļoti labs papildinājums dabā skatāmajai rekonstrukcijai.

Tajā var aplūkot patiešām ļoti unikālus priekšmetus, kas savulaik atrasti izrakumu laikā un liecina par laiku pirms vairāk nekā 1000 gadiem. Pateicoties zemūdens apstākļiem, daudzi no tiem saglabājušies neticami labi.

Arī ekspozīcijas vizuālais tēls veidots ar atsauci uz zemūdens pasauli. Lai aplūkotu priekšmetus, skatītājam it kā simboliski jāienirst zilā ūdenī un pašam jākļūst par zemūdens pasaules pētnieku. Un ko pētīt – izstādē ir ļoti daudz.   

“Ezerpilī daudzas lietas ir retas vai unikālas. Viens no īpašiem atradumiem ir apaviņš, kas ir pīts no liepu lūkiem, kas arī izmainīja priekšstatus par to, kādus apavus nēsāja vasarā, piemēram. Nav gluži tā, ka ir vai nu ādas zābaciņi, vai basas kājas, bet ir bijušas šādas sandalītes vai vīzītes ar striķiem sasienamas,” stāsta Sanda Salmiņa.

Tāpat interesants priekšmets ir  dzelzs pātaga, kas ar skaņu mudina zirgu doties tālāk, un šobrīd zinātnieki uzskata, ka tas arī ir tāds prestižs priekšmets, kas ir augstākas klases cilvēkam tikai piederējis, jo šādi atradumi Latvijā ir tikai daži.

Ekspozīcijā redzami arī Āraišu ezerpils kādreizējo iedzīvotāju darbarīki – tostarp šaurasmens cirvis, kas tolaik bija neaizvietojams, arī māla trauki un citi izstrādājumi, ko viņi plaši lietoja, arī ieroči un piederumi, ar ko viņi gatavoja audumus, aužamā līksts, celu nazītis un celu dēlītis un citi, no pašiem audumiem gan skatāms viens tikai ļoti maziņš vilnas paraudziņš, jo audumiem zemūdens apstākļi nav bijuši labvēlīgi.

Īpašs stends atvēlēts rotām un ezerpils iedzīvotāju skaistuma izpratnei kopumā.

“Šajā skapīti redzams, kāda ir viņu estētiskā izpratne. Jo arī daudzi darba rīki ir ļoti skaisti izrotāti. Un mums likās svarīgi to parādīt. Lai arī šis ir ļoti sens laiks, pirms 1000 gadiem, šiem cilvēkiem ir bijusi svarīga šī estētika. Šeit mēs redzam, ka ir īleni ļoti skaisti izrotāti, celu dēlīši, arī vērpjamās vārpstas skriemeļi, arī kaula īlens – ja tajā ieskatās un paspēlējas ar gaismu – var redzēt smalku iegriezumu rakstiņu,” skaidro Sanda Salmiņa.

Šobrīd tiek uzskatīts, ka Āraišu ezerpils ir celta aptuveni 8. gadsimta beigās un pastāvējusi līdz 10. gadsimtam.

“Šeit ir arī īss stāsts par to, kā ezerpils iet bojā. Jānis Apals uzskatīja, ka tas, visticamāk, ir bijis uzbrukums, bet arī tāda kompleksa apstākļu sakritība, jo šajā laikā arī ezera līmenis auga un padarīja dzīvošanu uz salas neērtāku. Un tad nāca uzbrukums, kas lielu daļu ezerpils nodedzināja, un iespējams, ka šie cilvēki saprata, ka nav vērts te vairāk dzīvot, ka labie laiki ir beigušies un jādodas dzīvot kaut kur netālu citur,” klāsta Sanda Salmiņa.

Izstāde iekļauj arī plašu stāstu par arheologa Jāņa Apala personību, kuram pateicoties tapa rekonstrukcija, bet ceļš uz to bija vairāk nekā 30 gari gadi.

“Mēs visi veidotāji iedvesmojāmies no tā, kāda personība bija Jānis Apals. Ko viens cilvēks, zinātnieks, kam nav ne bagātu tēvoču, ne onkuļu, bet vienkārši ar savu entuziasmu un ticēšanu savam sapnim mūža garumā, var izdarīt,” atzīst Sanda Salmiņa.

Vienā no stendiem ļoti interesanti ir aplūkot niršanas aprīkojumu, ar ko Jānis Apals 50. gados nira ezera dzelmē, tāpat arī fotogrāfijas, kurās atspoguļota gan izrakumu, gan rekonstrukcijas gaita. Sava vieta atvēlēta arī improvizētam Jāņa Apala darba kabinetam ar viņa oriģinālo galdu un bibliotēku, tāpat video fragmentam, kurā viņš pats stāsta par darba procesu:  

“Lai piekļūtu Āraišu ezerpils paliekām, kas atradās gandrīz pilnīgi zem ūdens, bija nepieciešams pazemināt Āraišu ezera līmeni, un tad desmit izrakumu sezonu laikā mēs izpētījām trīs ceturtdaļas no šī pieminekļa, vienu ceturtdaļu atstādami nākamajām paaudzēm, kuras būs gudrākas par mums, kuras labāk sapratīs un pratīs no šī pieminekļa paņemt vairāk informācijas, nekā mēs to šās dienas zinātņu un saprašanas līmenī spējam”. 

Jaunā pastāvīgā ekspozīcija Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā durvis vērs no 1. jūlija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti