„Pasta adresēs Āraiši nav kā vieta, bet senos laikos gan Āraišu draudze ir bijusi plašāka, nekā mēs saprotam ar vietu drusku pie Āraišu ezera.” - Amatas novada tūrisma attīstības nodaļas vadītājas Evas Staltmanes teiktais par pasta adresi ir savā ziņā pārsteigums, jo - lai nu kas, bet Āraiši ar savu ezerpili, vējdzirnavām, seno baznīcu ir viena no Amatas novada un arī Vidzemes iezīmīgākajām vietām.
„Tāpēc tas ir diezgan loģiski, ka mēs koncentrējamies tieši uz šīs vietas akcentēšanu un šo vietu esam arī savos stratēģiskajos dokumentos iezīmējuši kā tūrisma centru visus Āraišus. Tūrisma centru tādā nozīmē, ka šo liekam kā prioritāti,” saka Staltmane.
Protams, galvenā te ir ezerpils, kurai, kā stāsta Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa, šajā tūrisma sezonā ir ļoti liela piekrišana:
„Maija mēnesī ir nepilni četri tūkstoši apmeklētāju bijuši, kas ir desmit gadu laikā lielākais apmeklētāju skaits mēnesī.”
Latvijā nav daudz vietu, kur būtu zināms, ka ir bijušas līdzīgas ezerpilis un, kā stāsta Sanda Salmiņa, tad senajiem cilvēkiem ir bijušas savas, dabā vērotas zināšanas:
„Viņi bija ļoti prātīgi un ar tādām lietām, tādām modernām lietām, kā pilsētplānošanu viņiem ir gājis ļoti labi, jo pirms dzīvošanas šeit uz salas viņi zināja, ka sala pavasaros applūst, tāpēc ir šie baļķi, pa kuriem staigājam; tas ir tā saucamais pamatklāsts, uzbūvēts paaugstinājums, lai šie plūdi viņiem netraucē.”
Bet, ejot gadiem,
laika zobs nav taupījis arheologa Jāņa Apala veidoto ezerpils rekonstrukciju, uz ezera esošās baļķu mājiņām nepieciešami remontdarbi un tie tagad arī norit.
„Visi šie baļķīši jau ir nokalpojuši, viņi ir jāmaina, un mēs varam rekonstruēt precīzas kopijas, jo, veicot arheoloģiskos izrakumus, tika atklāti ļoti labi saglabājušies būvelementi un to savienojuma vietas. Ššovasar, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, mēs atjaunosim šo vienu māju un ar pašvaldības līdzfinansējumu arī vēl vienai mājai jumtu; ar „Latvijas Valsts mežu” atbalstu mums ir materiāli gan pamatklāsta baļķu nomaiņai, gan arī bojāto būvelementu nomaiņai. Tā globāli jau mēs šeit neko nemainīsim, mēs tikai cenšamies saglabāt to, ko cilvēki ir izveidojuši un kas ir uz pirmavota bāzes veidots. Nākamajā gadā ir arī plānots izveidot šeit aizsargceltnes šim objektam, kā tas ir atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos, tā ka parādīsies arī jauni būvelementi, kā līdz šim nav bijuši ezerpilī redzami,” stāsta Salmiņa.
Drīzumā remontdarbi paredzēti vēl vienā Āraišiem raksturīgā tūrisma objektā, un tās ir 19 gadsimtā celtās vējdzirnavas.
„Dabas aizsardzības pārvalde ir atradusi līdzekļus dzirnavu nopietnam remontam, tā ka jūlija beigās šeit būs stalažas, notiks gan sienu remonts, gan spārni tiks atjaunoti, jo iekšējie mehānismi ir labi, bet spārni ir jāatjauno, lai tiešām tās vējdzirnavas varētu iegriezt, jo vējdzirnavās katru gadu notiek Maizes diena, un tas būtu tāds skaists notikums, ka tad varētu tās vējdzirnavas iegriezt,” klāsta Eva Staltmane.
Katras vietas dzīvi, protams, vispirms veido paši iedzīvotāji, un tāpēc te tagad ir izveidojusies Āraišu biedrība, kuras pārstāve Dzintra Kokina cer, ka vietēji paši kļūs aktīvāki:
„Mums Āraišos nav ne veikala, ne kafejnīcas, un mēs visi saprotam, cik mēs skaistā vietā dzīvojam, bet bieži vien kaimiņš paskrien garām kaimiņam, nepazīst… Tāpēc Āraišu biedrības mērķis ir dabūt ar interesantiem pasākumiem visus šos cilvēkus kopā. Mums jau ir zināms plāniņš, mēs iesaistāmies arī projektiņos, lai dabūtu finansējumu konkrētiem pasākumiem, jo, saprotiet, cilvēki tiešām dzīvo ļoti savrupi un viņi ir jādabū kopā.”
Jau ir daudz ieceru, kuras īstenot pašu spēkiem, lai Āraiši būtu interesanti ne tikai tūristiem.
