Ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pārrunā izmeklēšanas un sociālās palīdzības jautājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ceturtdien Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ("Vienotība") trešās tikšanās laikā ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pārrunāti trīs tematu bloki - par izmeklēšanas procesu, par sociālās palīdzības un psiholoģiskā atbalsta sniegšanu cietušajiem, kā arī par Būvniecības likuma izstrādi un tālāko procesu.

Tāpat tika pārrunāts, ko vajadzētu uzlabot Valsts darba inspekcijas (VDI) dažādos jautājumos. Kā žurnālistiem pēc tikšanās norādīja Straujuma, nākamajā reizē turpināsies sarunas par Būvniecības likumu un par Civilās aizsardzības likumu, un civilās aizsardzības sistēmas darbību.

Ģenerālprokuratūra 30.maijā esot saņēmusi VDI sagatavotu saskaņoto atzinumu un sāks tajā minēto faktu izvērtēšanu. Aktīvi turpinot norisināties arī lietisko pierādījumu attīrīšana un ekspertīze traģēdijas notikumu vietā.

Cietušo pārstāvji tikšanās laikā atkārtoti aktualizēja jautājumu par cietušajiem sniegtās psiholoģiskās palīdzības kvalitāti. Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zane Ozola, Labklājības ministrija tuvākajā laikā iepazīsies ar atsauksmēm par konkrētā psiholoģiskās palīdzības sniedzēja kvalifikāciju un rīkosies, lai nākotnē pacienti saņemtu augstas kvalitātes aprūpi.

"Esmu ļoti gandarīta par to, ka cilvēki, kuri ir cietuši, kuri ir biedrībā "Zolitūde 21.11", domā par to, kā uzlabot sistēmu. Viņi vairs nedomā par savām sāpēm, bet gan par to, lai šis notikums neatkārtotos," skaidroja Straujuma.

Cietušo pārstāvis, bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis sacīja, ka sarunas lēnām "aiziet virzienā", lai turpmāk izslēgtu tādu traģēdiju iespējamību nākotnē. "Visi jautājumi, kas attiecas uz izmeklēšanu, tika pārrunāti "kopējās frāzēs", jo nevienam šodien nav tiesību nosaukt kādu vainīgo personu vārdu, nevienu amatpersonu," sacīja Burvis, piebilstot, ka Ģenerālprokuratūra jau meklē kopsakarības par to, kāpēc bija robi likumdošanā.

Burvis izteicās, ka principā darbs ir vērsts uz nākotni.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pauda, ka tiek strādāts visos virzienos un ar visām versijām. Teorētiski ir izvirzītas trīs galvenās hipotēzes - ka vainīgs ir normatīvais regulējums, ka pietrūkst uzraudzības vai arī tā bijusi cilvēku nolaidība. "Mēs gatavojam aprēķinus un Ministru kabinetā iesniegsim priekšlikumu par to, ka 1.oktobrī vajadzētu sākt strādāt Valsts būvniecības uzraudzības birojam, kas veiks sabiedriski svarīgu ēku uzraudzību," norādīja ekonomikas ministrs.

Dombrovskis atgādināja, ka Būvniecības likums stāsies spēkā 1.oktobrī.

Jautāts, vai ir pārliecība, ka vainīgie tiks sodīti, Burvis izteicās nekonkrēti, gan piebilstot, ka viņš arī sevi uzskata par vainīgu. Bijušais Saeimas deputāts Zolitūdes traģēdijā zaudēja savu dēlu.

Kā ziņots, pērn 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti