Ar zāļu deficītu saskaras ne tikai aptiekas, bet arī slimnīcas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 10 mēnešiem.

Pagājušajā gadā Latvijā aptiekās nopirkti 2,2 miljoni iepakojumu antibiotiku. Salīdzinājumā ar Covid-19 pandēmijas gadiem – 2020., 2021. – tas ir stipri vairāk. Turklāt šajā skaitlī neietilpst valsts kompensētās antibiotikas. Šāda informācija izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kurā plašā lokā sprieda par patlaban joprojām aktuālo zāļu trūkumu ne tikai aptiekās, bet arī slimnīcās.

Ar zāļu deficītu saskaras ne tikai aptiekas, bet arī slimnīcas
00:00 / 01:53
Lejuplādēt

Līdz ar strauju dažādu vīrusu izplatīšanos aptiekās vērojams noteiktu zāļu deficīts. Galvenokārt tās ir antibiotikas un temperatūru pazeminoši līdzekļi ar paracetamolu vai ibuprofēnu. Tā kā turpinās gripas epidēmija, turpinās arī šo zāļu trūkums.

Kā uzsver ārsti, viena no biežākajām gripas komplikācijām ir pneimonija, kas jāārstē ar antibiotikām, visbiežāk ar amoksicilīnu. Tāpēc īpaši audzis pieprasījums pēc tā, sevišķi bērniem, bet zāles ne vienmēr pieejamas laikus, akcentēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Varam pasūtīt, bet tas nenotiek uzreiz. Ja tas ir [pasūtīts] no rīta, labi, ja vakarā dabū vai otrajā dienā. Tas ir laiks, un bērniem, kā mēs zinām, stāvoklis ļoti ātri var pasliktināties, un bērns nonāk slimnīcā. Tad tas ir valstij izmaksu ziņā ir daudz dārgāk," norādīja Veide.

Saeimas komisijas sēdē izskanēja, ka medikamentu deficīts ir daudz plašāka problēma, kas jau gadiem skar arī slimnīcas. Uz to norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa: "Slimnīcā šī problēma nav mazāka. Mēs patiesībā jau gadiem runājam, tam pašam Farmācijas departamentam ziņojam, Zāļu valsts aģentūrai sniedzam ziņojumus, ka mums ir grūtības ne tikai sagādāt amoksicilīnu un ibuprofēnu, bet

ir virkne citu stacionāros lietojamo medikamentu, kurus jau vismaz gadus desmit ir grūtības sagādāt."

Trūkst arī to medikamentu, kurus ģimenes ārsti izraksta kā kompensējamos medikamentus, proti, zāles sarakstā ir, bet aptiekā to nav.

Inese Sviestiņa norādīja uz nepieciešamību uzlabot kārtību, kā valstī veidojamas zāļu rezerves dažādām krīzes situācijām.

Atklājoties šīm un virknei citu ar medikamentu apgādi un arī kompensāciju saistītu problēmu, kas patlaban nonākušas plašākas sabiedrības redzeslokā, bet nozares speciālistiem bijušas zināmas jau sen, atbildīgās komisijas deputāti nolēma pie šiem jautājumiem vēl atgriezties.

KONTEKSTS:

Dažādu vīrusu izplatības dēļ Eiropā jau kopš oktobra ir augsts pieprasījums pēc antibiotikām, pretsāpju un pretdrudža zālēm. Zāļu ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu, tāpēc aptiekās nav nopērkami daudzi medikamenti, jo īpaši bērniem paredzētie. Tāpat daudzviet trūkst pretsāpju un pretdrudža medikamentu, piemēram, paracetamola un ibuprofēna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti