Šomēnes aprit 80 gadu kopš laika, kad holokaustā masveidā nogalināti ebreji. Preiļos, pieminot skumjākās šīs kopienas vēstures lappuses, izveidota jauna vides izstāde. Tajā uzsvērts, ka holokausts ietekmēja ne tikai ebreju, bet visas pasaules dzīvi.
Uz piemiņas pasākumu ieradās arī 90 gadus vecā Veronika Vaivode, kura toreiz – īsi pirms skolas gaitu sākšanas 4. klasē – zaudēja savu draudzeni.
"Zīmējām zvaigznes uz muguras, raudājām, atvadījāmies, gājām tur uz to vietu. Tāds vēl valnis bija, nekas nebija nolīdzināts, kur mūsu Nikama gulēja nošauta. Tāpēc esmu atnākusi, lai satiktos ar Nikamu," stāstīja Vaivode.
Par to, cik nežēlīgi Otrajā pasaules karā iznīcināja ebrejus, liecina arī dažādi vēsturiskajos izrakumos atrastie artefakti un līdz mūsdienām saglabājušies dzimtu stāsti.
"Manas mammas ģimene ir no Vitebskas Baltkrievijā, un viņas mamma smagi slimoja, tāpēc ģimene nevarēja aizbraukt prom. Tikai pateicoties kaimiņiem, kas skaidroja, ar ko tas var beigties, viņi tomēr aizbrauca, bet vecmamma palika un gāja bojā. Dzina nāvē visus bērnus. Trīs, četri gadi viņiem bija," atcerējās arhitekts, vairāku memoriālu autors Sergejs Rižs.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs regulāri sociālajos tīklos publicē dienasgrāmatas fragmentus, kas iekļauti arī izstādes materiālos. Tā ļaujot konkrētajā dienā izprast, kā pirms vairākiem gadu desmitiem jutās cietušie.
"Preiļos dzīvoja Šeina Grama, kas rakstīja dienasgrāmatu. Viņa sāka rakstīt tad, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai, un beidza rakstīt dienu pirms savas nāves. Mums bija arī Vladislavs Vuškāns, kurš pie sevis saimniecībā visus garos kara gadus slēpa astoņus cilvēkus," stāstīja muzeja speciāliste vēstures jautājumos Ilona Vilcāne.
Iecerēts, ka izstāde būs skatāma līdz rudenim. Tā kā tā atrodas ārā, atsākoties mācībām, to varēs aplūkot arī skolēni vēstures stundās.
"Blakus latviešiem, krieviem, poļiem dzīvoja arī ebreji, jo ebreji veidoja vairāk nekā pusi no Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Tā bija tāda spēcīga, plaukstoša kopiena, bet viss izmainījās vienā vasarā 1941. gadā. Redzot, kas bija, ir vieglāk apjaust, ko tu esi zaudējis," uzsvēra muzeja darbiniece.
"Mēs bieži vien domājam un uzvedamies, it kā pēc holokausta nekādu ebreju nebūtu. Preiļu ebreju vēsture turpinās, jo ir gan Preiļu izcelsmes ebreji, kas dzīvo ārzemēs, ir arī galu galā paši preilenieši, kam ir svarīgi atcerēties savus kādreizējos ebreju kaimiņus," komentēja vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.
Piemiņas pasākumu noslēgumā ebreju kopienas pārstāvji, vietējie iedzīvotāji un vēstures speciālisti devās uz Holokausta upuru memoriālu. Tika ieturēts klusuma brīdis, kā arī izteikti aicinājumi mūžam atcerēties un nekad neatkārtot tik traģiskus notikumus.
