Uzvara Cēsu kaujās ir latviešu un igauņu kopīgi izcīnītā uzvara, un to simbolizē rekonstruētais igauņu bruņuvilciens „Brīvība”, kas visu šo nedēļu jau bija apskatāms Cēsīs un sniedz ieskatu tā laika un notikumu vēsturē. Protams, šī iespēja būs arī sestdien.
“Skatītājiem būs iespēja ieraudzīt, ko patiešām nozīmē bruņu vilciens 1919.gada izpratnē. Vilcienam ir vairāki vagoni, tur ir sanitārais vagons – varēs redzēt, kā izskatījās kustīgās lazaretes, māsiņas, kostīmi. Ir dzīvojamais vagons ar lāvām un fotogrāfijām par to, kā tad karavīri šajā vilcienā dzīvoja, pārceļojot no vienas vietas uz otru. Un tad, protams, ir tie vagoni un platformas, kas ir saistīti ar ieročiem. Tas ir apskatāms visas dienas garumā,” stāsta Cēsu kauju simtgades režisore Krista Burāne.
Dzelzceļa stacijā pie bruņuvilciena tad arī sāksies Cēsu kauju atceres pasākumi, vēlāk Vienības laukumā būs militārā parāde. Bet svētku kulminācija nenoliedzami būs Cēsu kauju rekonstrukcija, kas šogad solās būt it īpaši iespaidīga.
“Pati rekonstrukcija mums ir pārliecība un ambīcija, ka tā būs spēcīgākā ne tikai Baltijā, Austrumeiropā, jo režisors strādā pie dažādiem tuvcīņu elementiem, kas lielākoties nav šādās rekonstrukcijās. Pati kauja būs 30-35 minūtes, un tā būs tāds vēstures priekšnesums ar šova un šāvienu, sprādzienu elementiem,” atklāj Renārs Sproģis, kurš jau arī iepriekšējos gadus ir bijis iniciators šo kauju rekonstrukcijai.
Var teikt, ka sestdien pasākumi, dažādas norises būs vai visās Cēsīs. Tā vecpilsētā Cēsu teātra aktieri izspēlēs ainas no todienu notikumiem. Tāpat varēs uzzināt Cēsu skolnieku rotas vēsturi, jo plašāka sabiedrība par to zina ļoti maz.
“Ņemot vērā, ka pēdējos četrus gadus ir rīkotas Cēsu kauju rekonstrukcijas, ir kaut kāda pilsētnieku daļa un varbūt bijušā rajona daļa, kuri kaut ko ir dzirdējuši kaut vai caur to. Bet es domāju, ka jārunā daudz vairāk ir gan Cēsīs, gan valsts mērogā, kas tagad arī notiek. Man arī pašam bija liels izbrīns pirms vairākiem gadiem, ka izrādās ir bijušas tādas Cēsu kaujas un ka tas ir bijis tik nozīmīgs posms jaunās Latvijas izveidē, kaut gan es ar vēsturi esmu uz “Tu”. Manuprāt, un arī vēsturnieku ieskatā šīs kaujas tika nepatiesi aizmirstas, jo, nākot Ulmaņa režīmam pie varas 1934.gadā pagājušajā gadsimtā, tās tika izsvītrotas ārā no vēstures, padomju laikā arī tika izsvītrotas. Tagad, kad Latvija atjaunojās neatkarīga atkal, man ir grūti pateikt, kāpēc mēs par tām nerunājam atšķirībā no igauņiem. Man ir prieks, ka tagad esam sākuši runāt. Pagājušajā gadā, saskaņojot ar visām ministrijām, mēs panācām nosaukumu, ka tās nav Cēsu kauju atceres diena, bet tā ir Latvijas Uzvaras diena, ka mēs izcīnījām uzvaru un mēs viņus svinam,” stāsta Sproģis.
Arī režisors Mārtiņš Eihe, kurš piedalās šo svētku izveidē, uzskata, ka mēs vēl tā īsti neesam novērtējuši šīs dienas nozīmību Latvijas vēsturē.
“Pēc šīs uzvaras tajā laikā cilvēkiem, kas bija zemnieki, radās pārliecība, ka mums var būt sava valsts tā pa īstam. Ja 18.novembrī kaut kāda saujiņa Rīgā pasludina valsti, paši pēc tam ir spiesti aizmukt uz Liepāju, uzmūk uz kuģa. Blakus ir Niedre, kurš pārstāv vēl vienu flangu, Stučka, kurš ir visu Latviju gandrīz ieņēmis. Tad šī ir tāda pirmā nozīmīgā pašu uzvara, jā, kopā ar igauņiem. Mums nav tādu uzvaras svētku, mums ir pārsvarā piemiņas dienas kā nācijai. Mēs tikai mākam pa īstam sērot.
Man liekas, ka šī ir liela iespēja, ka mums ir tāda liela uzvaras diena. Diena, no kuras sākās uzvara par to, ka mēs būsim sava valsts.
Igauņiem tā ir valsts svētku diena,” norāda Eihe.
Sestdienas pasākumu organizatori cer, ka šī diena kļūs par visas Latvijas atzīmējamu un svinamu dienu, ne tikai Cēsu kauju simtgadē.
