Lai gan daļa autovadītāju vismaz ziemā vēlētos aizmirst par velosipēdistiem un tiem atvēlētajām velojoslām Rīgas centrā, šādām cerībām nebūs lemts piepildīties – riteņbraucējiem paredzētā telpa arī ziemā paliks velosipēdistu rīcībā un tiks kopta tāpat kā ielas un trotuāri, uzsver Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere:
“Esam saņēmuši arī sociālajos tīklos šādu jautājumu - kad mēs beidzot likvidēsim pa ziemu, jo autovadītāji uzskata, ka pa ziemu velobraucēji nebrauc. Bet ir uzstādījums, ka velojoslas būs jātīra no sniega tieši tāpat no sniega kā brauktuve. Tas nozīmē, ka velobraucējiem arī ziemā būs nodrošinātas velojoslas, un nekādi izņēmumi nebūs, ka mēs slēgsim uz sezonu ciet – nē. Tieši tāpat kā brauktuves tiek tīrītas, tā arī velojoslas tiks tīrītas un arī ietves.”
Pagājušā gadā laikapstākļi bija piemēroti braukšanai un velobraucēju skaits palielinājās, un arī šogad ziema velobraucējiem šobrīd ir teju ideāla. Pašvaldība rēķinās, ka velobraucēju būs arvien vairāk, tāpēc tās pienākums ir nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. “Tas, ka velojoslas būs un ar viņām ir jārēķinās ne tikai autovadītājiem, bet arī gājējiem, ir 100% skaidrs,” uzsver Satiksmes departamenta speciāliste.
Papildu šogad iezīmētajām velojoslām Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielās, nākamgad plānots riteņbraucējiem atrast vietu arī pilsētas maģistrālajās ielās, tostarp Krišjāņa Barona ielā. “Šobrīd uzstādījums ir tāds, ka vispirms mēs ieviesīsim velojoslas centrā, un tad jau nākamais solis būtu no centra uz apkaimēm. Kad tas būs nodrošināts, tālāk domāsim jau par apkaimju savienošanu. Viens no velokoncepcijas uzstādījumiem ir, ka 2020.gadā Rīgā ar velosipēdiem pārvietosies viena piektdaļa rīdzinieku,” skaidro pašvaldībā.
Izskaitīt precīzi, cik cilvēku ikdienā Rīgā pārvietojas ar velosipēdu, nav iespējams, taču portāla veloriga.lv organizētās riteņbraucēju skaitīšanas astoņu gadu garumā liecina par stabilu velosipēdistu skaita pieaugumu, kas īpaši vērojams pēdējos gados, stāsta portāla uzturētājs Romāns Meļņiks: “Mēs esam skaitījuši vienreiz ziemā, līdz ar to simtprocentīgi nevaram pateikt, bet apmēram piektā daļa no tiem, kas brauc vasarā, turpina arī ziemā. Ziemas, ko mēs Latvijā esam raduši redzēt, faktiski ļauj braukt visu gadu, izņemot dažas nedēļas, kad ir liels sniegs vai kāda vētra uznāk, vai riktīgi liels apledojums, kuru pašvaldība nespēj vienkārši fiziski notīrīt, novākt un aizsargāt to braucēju. Bet, ja cilvēks iet ar kājām uz darbu, piemēram, tikpat labi var braukt ar riteni”
Meļņiks norāda, ka arī ziemā riteņbraukšanai ir visi tie paši ieguvumi, kas vasarā - mazāk sastrēgumu, svaigāks gaiss, turklāt kustības svaigā gaisā norūda. Tie, kas raduši braukt vasarā un rudenī, arī ziemā turpina braukt, vienkārši velkot aukstam laikam piemērotu apģērbu.
Nekāds īpašs, sarežģīts un dārgs ekipējums riteņbraukšanai ziemā nav nepieciešams, apliecina velokurjers Raitis Reinis, kurš pa Rīgu krustu šķērsu braukā 12 mēnešus gadā jau vairāk nekā astoņus gadus. “Protams, kājās var būt jebkādi apavi, bet, lai nebūtu tā kāja baigi iepakota, saspiesta, lai nebūtu desmit vilnas zeķes – pietiek ar vienu un tad mierīgi var braukt. Velobikses būtu vēlams, bet, protams, džinsās arī nav ne vainas braukt, augšā arī var būt visparastākā ziemas jaka. Pats svarīgākais, protams, ir kājas, rokas un cimdi – vēlams dūraiņi, jo pirkstaiņos gan salst rokas. Un sejas maska, protams. Ja ir vējaināka diena ziemā, tad gan seju var apsaldēt. Sejas maska un, protams, ķivere. Bez tās es nebraucu,” stāsta Raitis.
Viens no pārbaudītiem paņēmieniem, kā padarīt braukšanu ziemā drošāku, ir mīkstākas riepas velosipēdam, jo tādējādi tiek nodrošināta labāka saķere ar braukšanas virsmu. Bet, ja runa ir par braucamrīka kopšanu, pieejas ir dažādas. Vieni brauc visu ziemu, kā ir, un pavasarī veic lielo apkopi, citi tīra braucamo katru dienu, lai pasargātu to no rūsas.
“Protams, ir jātīra, īpaši ja tu brauc katru dienu – no sāls būtu vēlams to visu nomazgāt, jo sāls nenormāli ēd ķēdes, zobratus utt. Galvenais arī baigi neliet ūdeni virsū rumbām, lai nesatek gultņos – kad izbrauc ārā, var sasalt. Ar slapju lupatiņu pietiek – mājās noslauki un būs forši,” saka velokurjers.
Diendienā pārvietojoties ar velosipēdu, laikapstākļi kļūst otršķirīgi, atzīst Raitis: “Es baigi nejūtu to atšķirību – vasara, ziema, rudens vai pavasaris. Protams, atšķirību jūt tad, kad uznāk putenis, tieši to stundu vai divas, kad putina, - tad ir grūtāk. Bet tad brauc ielās sniega tīrāmās mašīnas un visu notīra un pēc tam atkal viss ir ok. Protams, nedaudz jāuzmanās līkumos, ātrums nedrīkst būt tik liels kā vasarā, bet kopumā tieši pilsētā ielas, ceļi tiek tīrīti un nav problēmu braukt.”
Raita novērojumi liecina, ka astoņu gadu laikā Rīgā attieksme pret velobraucējiem ir stipri mainījusies: „Kad es sāku strādāt pirms astoņiem gadiem, situācija bija tik tiešām bīstama, baigi nepieklājīgi – tas vairāk attiecas uz „Rīgas satiksmes” visiem autobusiem, mikroautobusiem un trolejbusiem. Bet ar katru gadu arvien uzlabojas – „Rīgas satiksmei” arī paaudzes mainās – jo jaunāks šoferis, jo laipnāka attieksme, jo tas čalis arī pats ikdienā droši vien brauc ar riteni un saprot, kā ir.
Pēdējos gados situācija tiešām ir uzlabojusies. Bet autobraucēji – vienmēr atradīsies kāds negatīvāk noskaņotāks, bet kopumā ir ļoti, ļoti izmainījusies situācija. Es domāju, ka pēc gadiem septiņiem astoņiem tik tiešām visi mīlēs riteņbraucējus, būs saskaņa un miers.”
Kaut arī pagaidām velojoslu jēga Rīgas centrā varētu izskatīties apšaubāma, pašvaldība uzsver, ka, pirmkārt, tas ir tikai plaša velojoslu tīkla sākums un, otrkārt, šoferi pieradīs. Tāpat kā pierada pie veloceliņa uz Skolas ielas.
