Dienas notikumu apskats

Būvinženieris Sergets noliedz sabrukušo konstrukciju rasēšanu

Dienas notikumu apskats

«Brexit»: lielākie strīdi aizvien par Īrijas jautājumu; ES grib vairāk laika sarunām

Ar valsts atbalstu dod iespēju atgūties «Iespējamajai misijai»

Ar valsts atbalstu dod iespēju atgūties «Iespējamajai misijai»

Nākamajā gadā nevajadzētu būt problēmām ar atbalstu skolotāju sagatavošanas programmām, kas palīdz skolām piesaistīt jaunus un talantīgus skolotājus. Tā ļauj secināt otrdien valdības lemtais par gandrīz simt tūkstošu eiro piešķiršanu. Par tādu naudu rīkos konkursu jauno skolotāju sagatavošanai. Tajā nopietnākais pretendents varētu būt "Iespējamā misija".

Nodibinājums "Iespējamā misija" jaunu dalībnieku uzņemšanu pārtrauca pavasarī. Tāds lēmums sekoja, jo nodokļu reformas dēļ uzņēmēji organizācijai ziedoja daudz mazāk. Šogad skolas pieteica 155 vakances, kurās gribēja redzēt "Iespējamās misijas" dalībniekus, bet neīstenotais plāns bija uzņemt 15 jaunos skolotājus. "Iespējamā misija" iepriekš ziņoja, ka programmas turpināšanai tai trūkst 93 tūkstošu eiro. Tieši tādu summu skolotāju atbalsta programmas turpināšanai otrdien piešķīra valdība.

"Lēmums ir ļoti pozitīvs personām, kas ir gatavas strādāt skolā, bet kam nav atbilstošas pedagoģiskās izglītības, bet ir augstākā izglītība tajā jomā, kur cilvēks ir gatavs strādāt par skolotāju skolā.

Protams, ka kabinets nevar piešķirt līdzekļus vienai nevalstiskai organizācijai. Līdz ar to, protams, ka šeit būs iepirkuma procedūra, un "Iespējamā misija", es domāju, ar savu pieredzi var ļoti sekmīgi startēt.

Nu, protams, līdz ar augstskolām, ja kādas pieteiksies," stāsta izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Valdības sēdē Šadurskim gan izvērtās īsa vārdu apmaiņa ar premjeru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš "Iespējamās misijas" veida projektus dēvē par palīgu skolotāju trūkuma gadījumā.

"Man šķiet, ka vajadzēs šādu pieeju paplašināt, drīzāk tāds tas ir virziens, kas jums ir jāpēta, ņemot vērā skolotāju trūkumu, un bieži vien vieglāk ir pārkvalificēt, nevis atrast," teica premjers. Šadurskis viņam atbildēja, ka pedagogu trūkums, sakārtojot skolu tīklu, var arī pārvērsties pedagogu pārprodukcijā.

Pārresoru koordinācijas centrs gan iebilst, ka ministrijai būtu jāizstrādā visaptverošs pedagogu izglītošanas un profesijas attīstības plāns. Izglītības un zinātnes ministrijā atbild, ka pamatnostādnēs par to jau ir runāts. Tāpat nopietni strādājot ar augstskolām, kas gatavo pedagogus. Ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa arī piebilst, ka ir jauna koncepcija skolotāju izglītošanai:

"Gan izglītības nodrošināšanā, gan skolotāja kā profesijas restarts, kas bija kā izrietoša darbība no visas pedagogu sākotnējās sagatavošanas un tālākizglītības koncepta maiņas. Līdz ar to, kā mēs pievienojām RPIVA Latvijas Universitātei un Mūzikas akadēmijai, tā kā visaptverošs, tāda pieeja mums ir, un šis tik tiešām ir kā šībrīža risinājumus."

Ministrs Šadurskis arī akcentē problēmu ar uzņēmēju nevēlēšanos ziedot kultūras, izglītības un sporta organizācijām pēc nodokļu reformas.

"Tagad jaunajā sistēmā ir vairāki atvieglojumi ziedotājiem, bet tur ir inerce, un tas prasa laiku, lai to uzņēmēji saprastu. "Jaunā Vienotība" iesniedza priekšlikumu par ziedojuma iespējām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājamās daļas, kur, protams, ir diskusijas ar pašvaldībām, kas ir lielākās šī ienākuma daļas saņēmējas. Bet es esmu pārliecināts, ka tur var atrast labu, veselīgu risinājumu," saka ministrs.

10 gadu laikā "Iespējamajā misijā" darbojušies 120 jaunie skolotāji. Puse joprojām turpina strādāt skolās.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti