ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio piešķirta kompensācija iziešanai no reklāmas tirgus.
- Radio vadība: ar šo summu nepietiks, lai pildītu solījumu par algu celšanu.
- Radio vadība: investīcijām uzdots novirzīt 5% no ieņēmumiem, arī šī nauda jāatrod.
- Radio valde ar bažām skatās ne tikai uz nākamo gadu.
- Ja visi šī brīža izdevumi nav segti, Radio nevar pilnībā iziet no reklāmas tirgus.
- NEPLP: Notikusi politiskā izšķiršanās par naudas apjomu.
- Ministrs: NEPLP atbildēja, ka sabiedriskajiem medijiem ar 6,3 miljoniem eiro pietiks.
- Ivars Āboliņš tam nepiekrīt: NEPLP prasīja lielāku summu.
- Āboliņš: Ar piešķirto naudu visam Radio nepietiks; kā tērēt – valdes ziņā.
- NEPLP un Radio vadība: Kamēr budžets nav pieņemts, politiķiem jāskaidro situācija;
- LTV valdes loceklis: Resursu varētu pietrūkt ikdienas darbam.
Neskatoties uz to, ka valdība pagājušajā piektdienā apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem, joprojām nav skaidrs, vai Latvijas Radio darbinieki var cerēt uz solīto algas kāpumu 2020. gadā.
Lielākā daļa no šīs summas, proti, 5,5 miljoni eiro, ir piešķirta kā kompensācija sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. 1,37 miljoni eiro no šīs summas ir paredzēti Latvijas Radio.
Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša ir pārliecināta, ka ar šo summu ir par maz, lai turēto algu celšanas solījumu. Algām vien prasīts gandrīz miljons eiro.
“Šobrīd šī kompensācija faktiski ir tikai finanšu avota maiņa, ka mēs negūtos reklāmas ieņēmumus aizstāsim, un tā būs dotācija. Bet tā būs jānovirza tiem izdevumiem, kurus mēs jau šobrīd sedzam, nodrošinot sabiedrisko pasūtījumu un uzņēmuma saimniecisko darbību,” skaidroja Tukiša.
“Algām šeit tādā apmērā, kā mēs esam prasījuši, viennozīmīgi nepietiks, un ne tikai algām, arī normāli tehnoloģijām un infrastruktūrai, un attīstībai nākotnē,” norādīja Tukiša.
Viņa atzina, ka bažas ir lielas. Pirmkārt, balstoties uz Valsts kontroles rekomendācijām, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau no nākamā gada ir uzdevusi Latvijas Radio investīcijām novirzīt ne mazāk kā 5% no kopējiem ieņēmumiem. Arī šī nauda kaut kur ir jāatrod, norādīja Tukiša.
Otrkārt, ja nav atbalstītas prasības citām vajadzībām, “algām šeit naudas nepietiks”, jo reklāmas ieņēmumi samazinās, sacīja Tukiša. Piemēram, nākamgad nebūs politisko reklāmu.
Tāpēc Latvijas Radio valde ar bažām skatās ne tikai uz nākamo gadu.
“Ja mēs pieņemam, ka šī summa ir uz nākamajiem trīs gadiem, tad viennozīmīgi - mēs no reklāmas tirgus pilnā apmērā arī nemaz nevaram iziet, jo šī summa nesedz mūsu pašreizējos izdevumus,” skaidroja valdes pārstāve.
Vasaras sākumā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību Radio valdei, norādot uz krīzi. Tās galvenais iemesls ir atalgojums, kura dēļ Ziņu dienestu regulāri pamet žurnālisti. Politiķi, arī Valsts prezidents Egils Levits, solīja stiprināt sabiedriskos medijus, sakot, ka spēcīgi mediji ir demokrātijas pamatakmens.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka notikusi politiska izšķiršanās par vajadzīgo naudas apjomu sabiedriskajiem medijiem.
Par mediju jomu atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības uz jautājumu, kāpēc politiķi uzskatījuši, ka 5,5 miljoni eiro kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus sabiedriskajiem medijiem ir pietiekami visu vajadzību apmierināšanai, sacīja, ka “var atbildēt tikai vienu, es par šo jautājumu konsultējos ar NEPLP, vaicāju, vai 6,3 miljoni 2020. gadā ir pietiekami. NEPLP atbildēja, jā, tas absolūti pietiekami”.
“Tas ir viss, ko es varu komentēt. Es nevaru politiski iejaukties Radio valdes vai jūsu lietās konkrētāk, atalgojumos jau detalizēti,” sacīja ministrs.
Pārjautāts, vai pēc konsultācijām ar regulatoru sapratis, ka ar šo summu pietiks gan algām, gan pakāpeniskajai iziešanai no reklāmas tirgus, ministrs atbildēja: “Jautājums, vai radio un TV jomai ir pietiekami ar 6,3 miljoniem 2020. gadā, un NEPLP atbilde bija – jā!”
Šādam situācijas skaidrojumam nepiekrīt padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
NEPLP pārstāvis uzsvēra, ka padome prasīja lielāku summu, taču tas bijis politiķu lēmums.
Tajā pašā laikā Āboliņš uzsvēra, ka šis ir piecu gadu laikā lielākais finanšu piešķīrums Latvijas Radio. Tomēr ar to visām Radio vajadzībām nepietiks, atzina arī viņš, piebilstot, kā naudu tērēt - tas ir valdes lēmums.
“Es vēlreiz atkārtoju, tā ir valdes izšķiršanās, algām papildu tika prasīts gandrīz miljons. Iziešanai no reklāmas tirgus ir iedots 1,37 miljoni eiro. Kā šo naudu valde sadalīs, tā ir valdes izšķiršanās,” uzsvēra NEPLP pārstāvis.
Gan Latvijas Radio valdes locekle Tukiša, gan Āboliņš ir vienisprātis – kamēr budžets vēl nav pieņemts Saeimā, ar politiķiem ir jārunā un situācija jāskaidro. Pagaidām nav zināms, kad Saeimā balsos par budžetu 2020. gadam.
Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede intervijā Latvijas Radio savukārt norādīja, ka kompensācija nevarēs aizstāt televīzijas aiziešanu no reklāmas tirgus. "Mēs rēķinājāmies ar pieņēmumu, ka reklāmas ieņēmumi pirms tirgus pamešanas kritīs par aptuveni pusi. Fakti rāda, ka pametot kreditēšanas nozari, kritums ir 66%.
Līdz ar to mums jārēķinās ar augstu riska pakāpi, ka piešķirto resursu varētu pietrūkt ikdienas darbam.
Ja krītas reklāmas ieņēmumi, jāmeklē papildu risinājumi, jāsamazina papildu izdevumi," teica Priede.
LTV valdes loceklis atzina, ka nākamais gads televīzijai būs saspringts un reklāmas nozarē būs grūtāk konkurēt ar komercmedijiem, jo nevarēs domāt par ilgtermiņa sadarbību ar reklāmdevējiem. "Rodas sajūta, ka svarīgākie lēmumi tiks pārlikti uz nākamo gadu. Apgalvojums "dzīvošana bada maizē" ir grūti atspēkojams," atzina Priede.
