Latvijā šobrīd ir 34 profesionālās izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar darba devējiem tajās plāno būtiskas pārmaiņas, lai skolas vairāk sasaistītu ar darba tirgu. Viens no galvenajiem jaunumiem būs konvents, kas likumprojektā nosaukts par „koleģiālu pārvaldes institūciju”. Katrā profesionālās izglītības skolā plānots pa vienam konventam.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags konventus skolu pārvaldē salīdzina ar uzņēmumu padomēm: „Kā jebkurā akciju sabiedrībā vai lielā uzņēmumā, ir padome un tad ir valde. Un tad ir tās padomes un valdes attiecības. Faktiski tas modelis bija tas pats. Padome - tas ir konvents, kurš arī ieceļ valdi un uzrauga valdi. Viņš apstiprina budžetu. Bet viņš taču neatlaiž darbiniekus un nepieņem darbiniekus. Viņš saka „klausies, man liekas, ka tas noliktavā slikti strādā”. Tādas tās attiecības. Bet, lai nebūtu tāda padome un lai tas nebūtu tik dikti pret uzņēmējiem balstīs, tad mēs nolēmām, ka tas nosaukums varētu būt konvents.”
Līdzās konventiem strādās arī nozaru ekspertu padomes, kuras Valsts izglītības un attīstības aģentūra sāka veidot pirms aptuveni četriem gadiem. Šobrīd ir izveidotas 12 ekspertu padomes dažādām tautsaimniecības nozarēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule skaidro konventu un nozares ekspertu padomju lomas: „Nozaru ekspertu padomes jeb NEP ir tāds horizontāls veidojums, kas pasaka ģenerālās līnijas, kā un kuros jautājumos darba devēji tieši sadarbojas un ietekmē izglītību, savukārt konventa jeb skolas pārvaldības padomdevēja funkcija šobrīd vairāk būtu vērtējama kā tāda jau vertikāla jeb īstenošanas institūcija.”
Konventa uzdevumi būs noteikt skolas attīstības virzienus, konsultēt direktoru, veicināt sadarbību ar uzņēmējiem un piedalīties pedagogu atlasē.
Tā sastāvā būs ministrijas, pašvaldības un darba devēju pārstāvji, kā arī pats skolas direktors. Ministrijā cer uzlikt direktoriem par pienākumu izveidot konventu, un tas liks viņiem sasaistīs profesionālo izglītību un darba tirgu ciešāk.
Daudzi direktori to jau šobrīd darot, bet kūtros direktorus konvents iekustinās, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis: „Tām skolām, kur jau ir izveidota sadarbība, konvents var tikai palīdzēt pie visa tā, bet, ja šī sadarbība nav un nenotiek, tad dabiski, ka šāda zināma uzņēmēju elpa aiz muguras dažreiz, iespējams, ir ļoti nepieciešama.”
Tikmēr nozaru ekspertu padomes galvenokārt dos priekšlikumus, cik daudz un kādās specialitātēs skolām uzņemt audzēkņus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inga Šīna, kas no darba devēju puses pārrauga nozaru ekspertu padomes, ir pārliecināta - tas neļaus skolām atpalikt no darba tirgus tendencēm. „Protams, ka uzņēmumi pašlaik mainās ārkārtīgi strauji, ārkārtīgi ātri, un mācību programmas nevar tik ātri pielāgoties. Un šinī ziņā NEP ļoti, ļoti palīdz, jo NEP salasās visas trīs puses kopā un izrunā. Darba devējam tādam un tādam tuvākā gada laikā būs vajadzīgi šādi speciālisti, ko tad darīsim? Ahā, nu tātad ir jātaisa tāda izglītības programma, kas nosegs šo vajadzību. Un tad to arī darām! Ļoti ātri, ļoti rezultatīvi un tieši tā, kā tas ir vajadzīgs,” skaidro Šīna.
Konventa lēmumiem - ieteikuma raksturs
Rīgas Tehniskajā koledžā, kas sevī ietver arī profesionālo vidusskolu, jau vairākus gadus darbojas Padomnieku konvents. Tas darbojas līdzīgi Izglītības ministrijas iecerētajam.
Kā stāsta skolas direktors Jānis Rozenblats, sākumā konvents darbojies aktīvi, tomēr labās idejas parasti atdūrušās pret ierasto naudas trūkumu.
Koledžas direktors arī vēlētos, lai konventiem nebūtu tikai ieteikuma raksturs, kā tas ir šobrīd, bet būtu reāls pienākums likuma priekšā.
„Tas būtu ļoti jauki, ja būtu šis pienākums reāli darboties un palīdzēt, nevis tikai paspīdēt ar idejām, tad jau tā darbība arī būtu uz attīstību. Ja tiek mētātas vienkārši nereālas idejas, - es padevu ideju, es neiedevu finansiālo segumu, tagad izdariet, - nu tad rezultāta nebūs. Bet, ja šie cilvēki būs motivēti, viņi būs arī atalgoti no tām pašām nozarēm, viņi pārstāvēs reālās intereses, lai sagatavotu šos jaunos kadrus saturiski spēcīgus, profesionālus, tad tas notiksies. Bet tas ir primārais, par ko ir jārunā. Nevis radām organizāciju, radām bez finansējuma, atkal strādāsim uz urrā, atkal viss notiksies, - tad nekas nemainīsies,” saka Rozenblats.
Skeptiska par konventa jēgu ir arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa.
Tā kā konventam būs tikai ieteikuma raksturs, tam trūks ietekmes un atbildības.
„Ko nozīmē ieteikuma raksturs? Man ir viedoklis par visu, tiklīdz no manis neko neprasa. Tas ir ieteikuma raksturs. Es par jebkuru lietu varu paust viedokli, arī šobrīd es jums paužu viedokli par konventu, faktiski izlasot tikai likumu, jo man nav nekāda atbildība par to, kas ar to notiks. Tāpēc pie visām lietām parasti ir jābūt arī tiesībām, ko tad mēs prasām. Ja jūs pielēmāt, tad kāda ir jūsu atbildība. Ja mēs pielēmām pieņemt šādus vai tādus pedagogus, tad kāda ir tā konventa atbildība, ja viņi direktoram ir ieteikuši uzņemt darbā konkrēto pedagogu. Ja tas pedagogs nav atbilstošas kvalifikācijas, ja studenti sūdzas par nekvalitatīvi vadītu priekšmetu, tad kas nes atbildību? Jo par visu skolā ir atbildīgs direktors,” saka uzsver Kalniņa.
„Vai mēs varēsim un spēsim uzlikt to par pienākumu, - ja jau reiz tu esi konventā, tad tev ir jādod prakse vai tev ir jāpalīdz tā vai šitā, - manuprāt, tas būs sarežģīti. Un to mēs varēsim paskatīties pēc tam, kad paies kāds gads vai divi kopš dibināšanas, lai saprastu, kā tad tas darbosies,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags.
Sākumā konventam bija paredzētas pat tiesības atlaist direktoru. Tomēr pagaidām nolemts atstāt ieteikuma raksturu, lai pārbaudītu, kā vispār tie strādās.
Vanags arī uzsver - dalība konventā jau pati par sevi ir atbildība: „Es teiktu vēl vienu lietu - ja jau tu ej uz konventu kā darba devējs, tad ko tad tu tur dari? Tā ir atbildība.”
Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa arī neuzskata, ka konventa iesaistīšana skolotāju atlasē ir lietderīga, jo vienkārši neesot, no kā atlasīt. Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats tikmēr pieļauj, ka tieši speciālu priekšmetu skolotāju atrašanā konventi varētu palīdzēt. Tomēr tad speciālists diez vai būtu gatavs strādāt, ja viņš saņemtu tikai skolotāja algu.
„Tā dotajā brīdī ir diezgan patāla utopija. Bet es būtu priecīgs, ja tā būtu situācija, ka varētu atlasīt, ja būtu normāli, kad mēs palūgtu tiem pašiem auto dīleriem, ziniet, mums ir vajadzīgs auto uzbūvei nolasīt moduli. Mēs maksājam tik, cik mums ir valsts iedevusi, jūs no savas puses cilvēkam saglabājiet, lai viņš nezaudē algā tajā brīdī. Bet tie ir reti izņēmumi, kad tas izdodas. Un mācību iestādē dotajā brīdī atlasīt nozīmē, ka mēs jau sagatavojam speciālistu un noturam jauno ar koledžas izglītību, kas var pasniegt profesionālajā vidusskolā, tad agri vai vēlu tas darba devējs, tie paši konventi, arī šos cilvēkus savāc,” saka Rozenblats.
Cer uz Saeimas atbalstu sākotnēji noraidītajai idejai
Par konventu un citām izmaiņām Profesionālās izglītības likumā Saeimas deputāti vēl diskutēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iepriekšējā Saeima grozījumus neatbalstīja; pret tiem iestājās toreizējā Izglītības komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Tomēr jaunā Saeima grozījumus varētu pieņemt, uzskata Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītāja Evija Papule: „Saeimas Izglītības komisijā ir ļoti daudz mainījušies deputāti. Ir faktiski tikai divi vai trīs, kas ir palikuši no iepriekšējās Saeimas ar darbības pieredzi tieši izglītības komisijā, un tādēļ mēs arvien vairāk un vairāk diskusijās ar šo Saeimas sasaukumu stāstām par lietām. Tā ir viena no mūsu prioritātēm, lai šis pārnesums par paveikto nonāktu arī likumdošanā.”
Ministrija plāno arī samazināt profesionālo vidusskolu skaitu. Kā uzsver ministrijā, tas nenozīmē skolu slēgšanu. Mazākās vidusskolas tiks apvienotas lielākos profesionālās izglītības kompetences centros. No šobrīd esošajām 34 profesionālajām skolām varētu palikt 20. Apvienotajiem centriem būs viens direktors un arī viens konvents.
