Panorāma

Ukrainas vicespīkere: Krievija šo karu speciāli ievelk

Panorāma

Panorāma

Rīgas Pēterbaznīca atdota LELB un vācu draudzei

Ar svētku dievkalpojumu un Vācijas prezidenta klātbūtni Pēterbaznīca nodota jaunajam īpašniekam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgas Svētā Pētera baznīca otrdien no Rīgas pašvaldības tika nodota jaunajam īpašniekam – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un tās vācu draudzes nodibinājumam. Tādu risinājumu bija atbalstījusi Saeima, un tas pavērs ceļu vērienīgiem baznīcas atjaunošanas darbiem. Paredzēts, ka naudu šim mērķim piešķirs Vācija.

Svētā Pētera baznīca ir viens no senākajiem Rīgas simboliem. Tā celta pirms vairāk nekā 800 gadiem gandrīz līdz ar pašu Rīgas pilsētas dzimšanu. Otrdien Latvijas un Vācijas prezidentu klātbūtnē baznīca tika atkārtoti iesvētīta, pilnībā atjaunojot tai dievnama funkciju. 

Ceremonijā tika pieminēta Pēterbaznīcas īpašā vēsture. Pirms 500 gadiem te bija nozīmīga vieta Eiropas austrumos, no kuras tika izplatītas Mārtiņa Lutera Vācijā aizsāktās reformācijas progresīvās idejas. Ceremonijā atcerējās arī daudz nesenākus notikumus, kas lika ciest gan vācbaltiešiem, gan latviešiem.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers sacīja: “Molotova un Ribentropa panāktā vienošanās liek mums, vāciešiem, kaunēties un sērot vēl līdz šai dienai. Mēs apzināmies atbildību par tumsas valstību un ciešanām, kas aptvēra šo Eiropas daļu.”

Vācijas prezidents pauda vēlmi, lai gūtās vēstures mācības tiktu ņemtas vērā, veidojot Eiropas nākotni. Par Pēterbaznīcu – gan Vācijas prezidents, gan Latvijas prezidents Egils Levits ir gandarīti, ka Saeima piekritusi to atdot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un tās vācu draudzes nodibinājumam. 

“Pieņemtais likums beidzot dos iespēju sākt šā vēsturiski nozīmīgā dievnama atjaunošanas darbus un veidot to kā nozīmīgu kultūrvietu. Te vēl priekšā būs daudz darāmā, bet esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā to izdosies paveikt,” pauda Levits.

Ceremoniāls sākums bija brīdis, kad Rīgas mērs Mārtiņš Staķis Pēterbaznīcas atslēgu atdeva jaunajam īpašniekam. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atzina – šī ir priecīga diena.  

“Šis tiešām tagad ir Dieva nams. Un es domāju – katrs cilvēks, šeit ienākot, to sajutīs,” sacīja Vanags.

Vaicāts par iespējamo rūgtumu dažiem cilvēkiem saistībā ar dievnama atdošanu vācu rokās, Vanags norādīja: “Nu, pirmkārt, šī Vācu Svētā Pētera draudze ir mūsu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas viena no draudzēm. Un tāpēc tā paliek Latvijas luteriskajai baznīcai. Otrkārt – tie ir mūsu, Latvijas vācieši. Tie ir Latvijas iedzīvotāji un man liekas, ka tas ir pat skaisti, ka mēs beidzot kaut ko būtisku varam darīt kopā – atjaunot un stiprināt vienotību un atcerēties, ka vācbaltiešu ieguldījums Latvijas kultūrtelpā, Latvijas attīstībā ir bijis ārkārtīgi nozīmīgs. Un lai tās brūces, kas tika nodarītas latviešu un vācu attiecībām pirms Otrā pasaules kara un kara laikā – lai viņas šeit arī varētu tikt dziedinātas.”

Paredzēts, ka Pēterbaznīcā darbosies gan latviešu, gan vācu draudzes un būs atsaucība arī citu konfesiju iesaistei un ekumēniskiem dievkalpojumiem.

Tūristi arī turpmāk varēs apmeklēt baznīcu un līdzīgi kā otrdien Vācijas un Latvijas prezidenti to darīja – uzbraukt baznīcas tornī, lai baudītu skaistos Rīgas skatus.

Jaunie īpašnieki stāstīja, ka jau tūlīt grib sākt neatliekamākos atjaunošanas darbus. 

Pēterbaznīcas nodibinājuma valdes priekšēdētājs Stefans Meisners stāstīja: “Ja mēs pašlaik veicam padziļinātu izpēti un analizēšanu, tad domāju, ka mēs diezgan precīzi pēc kāda gada varēsim pateikt, kāda tā summa un kāds tas apjoms varētu būt.”

Tiek uzskatīts, ka vislielāko ļaunumu baznīcai nodara mitruma uzkrāšanās senajos mūros. Piemēram, no 16. gadsimta kapu plāksni, kas veltīta kādreizējam Pēterbaznīcas kapelānam Andreasam Knopkenam, mitrums ir ļoti sabojājis.

Līdz šim Vācijas parlaments bija plānojis, ka Pēterbaznīcas atjaunošanai varētu piešķirt ap 33 miljoniem eiro.

KONTEKSTS:

1992. gadā, lemjot par dievnamu atdošanu reliģiskajām organizācijām, Augstākā padome uzskatīja, ka Rīgas Doms un Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiski īpaši nozīmīgas baznīcas, tāpēc tām jāveido katrai savs likums, kas regulētu to īpašumtiesības. 2005. gadā Doma baznīcu atdeva Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), bet Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās joprojām bija bezsaimnieka manta, kuru Rīgas dome tikai apsaimniekoja.

Darbu pie Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošanas sāka vēl 12. Saeima 2018. gada rudenī, bet vēlāk to pārņēma 13. Saeima, kas 2022. gada martā nolēma bez atlīdzības Svētā Pētera baznīcu nodot LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma īpašumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti