"Vides apsaimniekošanas grupa "Eco Baltia" kopā ar AS "Latvijas Zaļais punkts" turpina sociālo akciju "Otrā dzīve". Par katru šīs akcijas ietvaros savākto kilogramu stikla, akcijas veidotāji ziedo vienu eiro centu," raidījumam "Vides fakti" stāsta „Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētāja Anita Saulīte.
Šī ir vislatvijas šķirošanas akcija, un šķirošanas konteineri būs visur Latvijā, tātad mēs visi varam palīdzēt. Plastmasas atkritumus jau esam sākuši šķirot diezgan ņipri, taču par stikla šķirošanu aizmirstam.
"Stikls ir nežēlīgs materiāls, viņš nekad nesadalīsies pats, viņš mūžīgi paliks zemē; un stiklam ir otra īpašība, ka viņu var pārstrādāt mūžīgi, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka stiklu savāc un nosūta atkārtotai pārstrādei," turpina Anita Saulīte.
Stikls ir tas materiāls, kurš tiek patērēts vairāk. Šķirojot iedzīvotāji palīdz ne tikai dabai, bet arī tiem, kuri nonākuši nelaimē.
"Šīs kampaņas rezultātā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kuri ir cietuši pēc ugunsgrēka. Tā būs Baltausu ģimene, 10 cilvēku ģimene, kurai ugunsgrēks ir nopostījis māju. Būs iespēja šo ziedojumu 1000 eiro apmērā pielikt klāt kopējai summai un mēs ceram, ka viņi pavasarī atgriezīsies savās mājās," stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Šobrīd ģimene dzīvo kaimiņu mājā un ir ļoti pateicīga visiem, kas palīdzēja. Joprojām ģimenei ir smagi runāt par notikušo nelaimi, bet skats uz nākotni ir pozitīvs un mērķtiecības pilns. Ģimene ziedotos 1000 eiro plāno ieguldīt jumta būvniecībai.
Diemžēl statistika rāda, ka aptuveni 40% no stikla, ko gada laikā rada Latvijas iedzīvotāji, nonāk poligonos un, salīdzinot ar pirmreizējo stikla ražošanu, otrreizējā stikla pārstrāde samazina gaisa piesārņojumu par 20%, bet ūdens piesārņojumu par 50%.
Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā (ES) sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē – vidēji 80-90% atkritumu joprojām nonāk poligonos, kamēr ES vidēji zem 60%. Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam pārstrādāt vismaz 50% no sadzīves atkritumiem. Tajā skaitā stiklu. Ir pētījumi, ka atkritumu šķirošana kļūst par ikdienišķu ieradumu, ja to dara 21 dienu pēc kārtas. Atliek vien pamēģināt un ticēt, ka ikviens no mums var atvieglot dzīvi apkārtējai videi un palīdzēt līdzcilvēkiem, kuri ir nonākuši nelaimē.
Plastmasu un kartonu ir viegli atšķirt, taču ne visi plastmasas atkritumi ir metami tiem paredzētajā vietā.
"Piemēram, ja pārtikas iesaiņojums ir netīrs un piesārņots, netērējam dzeramo ūdeni, jo tas ir dārgi un metam pie sadzīves atkritumiem," stāsta AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.
Arī skārda atkritumus var mest plastmasas atkritumiem paredzētajos konteineros, taču stiklam paredzētajos konteineros jāliek tikai pudeles un burkas. Glāzes, vāzes jāmet pie sadzīves atkritumiem.
Kaut arī stikla šķirošanas iespējas ir daudzviet nodrošinātas, tik un tā ir daudzi, kas stiklu met kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kaut īstenībā stiklam paredzētie konteineri ir blakus. Metam to, kur nākas, lai to atkal var no jauna pārstrādāt!
