Vaivads ārvalstīs dzīvo jau no 90. gadu sākuma, pēc ilga pārtraukuma viņš ir nolēmis atgriezties Latvijā un savu līdzšinējo pieredzi ieguldīt Ventspils Augstskolā. Decembra vidū viņš ievēlēts par jauno Ventspils Augstskolas rektoru.
"1992. gadā es beidzu Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, bet es gribēju turpināt doktorantūrā taisīt savu doktora darbu, bija iespēja to darīt Zviedrijā, kosmosa fizikā. Es nonācu Zviedrijā, Ūmeo pilsētā. Pēc tam vēl divus gadus Vācijā pēcdoktorantūrā, pēc tam Upsalā, Zviedrijā," stāstīja Vaivads.
Šobrīd viņš ir profesors Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, vienlaikus vada Kosmosa un Plazmas fizikas nodaļu.
"Pētām kosmosu, kas atrodas starp planētām un sauli, to tukšumu – tukšo kosmosu, kas, izrādās, nemaz tik tukšs nav. Tur mums ir pavadoņi, kas mēra datus. Mēs skatāmies pavadoņu datus, būvējam instrumentus, kas ir uz pavadoņiem, ja tuvāk Zemei, tad ir raķetes, ko uzšauj kosmosā. Inženieri būvē instrumentus, zinātnieki pēta, analizē datus, kas tur īsti notiek," stāstīja Vaivads.
Ar savu līdzšinējo starptautisko pieredzi tagad Vaivads ir gatavs ieguldīt savu artavu Latvijas zinātnes attīstībā, praktiski strādājot kā rektors Ventspils Augstskolā. Pašam pētījumiem vairs daudz laika neatlikšot, jo būs jāīsteno augstskolas attīstības stratēģiskie uzdevumi, kas līdzīgi ir daudziem.
Vaivads norādīja: "Sākot no pašas izglītības, mācīšanos mūža garumā, sākot no studentiem līdz mūžizglītībai visos līmeņus, izglītībai jābūt dinamiskai, vairāk individuālai pieejai, jābūt vispārīgām caurviju prasmēm, kas nepieciešamas darba tirgum, kā risināt nestandarta problēmas spēja strādāt komandā, kritiskā domāšana, – tās ir lietas, ko var atrast daudzās stratēģijās."
Vaivads Latvijā bija tikai uz īsi brīdi, kad notika rektora vēlēšanas, un viņu atbalstīja Satversmes sapulces vairākums. Šobrīd viņš atkal atrodas ārvalstīs un savu darbu reāli sāks nākamā gada pavasarī. Vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar kopējo situāciju Latvijas reģionālajās augstskolās, taču viņam ir savs redzējums par reģionālo augstskolu priekšrocībām.
Vaivads skaidroja: "Ir gan plusi, gan mīnusi. Reģionālajai augstskolai ir savas priekšrocības. Tās ir redzamas, piemēram, Ventspils Augstskolas gadījumā. Ja ir reģionāla augstskola, tad var sekot, reaģēt uz vajadzībām. Mazāka augstskola var būt dinamiskāka, var būt lielāka individuālāka pieeja, studenti var vairāk justies redzēti, novērtēti – lielāka piederības sajūta."
Ventspils Augstskolas padome paudusi cerību, ka jaunais rektors izmantos labāko pieredzi no Zviedrijas un Vācijas, kā arī palīdzēs augstskolai vēl labāk iekļauties starptautiskajā akadēmiskajā un zinātnes apritē. Jautājot par līdzšinējo starptautisko pieredzi, jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors minēja darbu ar dažādu grantu piesaisti un pieredzi, strādājot ar dažādām organizācijām.
Runājot par valsts atbalstu zinātnei un augstskolām, – arī Zviedrijā notiek pārmaiņas tāpat kā Latvijā, uzsvēra Vaivads: "Nekas nestāv uz vietas. Arī Zviedrijā notiek reorganizācijas un pārmaiņas; esot uz vietas, man būs vieglāk salīdzināt. Nevar pateikt, ka šis noteikti jāievieš Latvijā, tas nenozīmē, ka visu var pārnest un kopēt, jāskatās reālajā vidē, un tad to var darīt, ja tas strādā."
No 2017. gada Ventspils Augstskolas rektors ir Kārlis Krēsliņš, kurš arī šobrīd vēl pilda rektora pienākumus līdz 3. aprīlim, viņš ir Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesors, kā arī vadošais pētnieks Zinātniskajā institūtā "Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrs". Arī Krēsliņš atzinīgi vērtē Vaivada pieredzi starptautiskā mērogā.
Līdz šim Ventspils Augstskola ir paudusi nostāju neapvienoties ar citām augstskolām, neveidojot vienu reģionālu Kurzemes augstāko mācību iestādi. Krēsliņš ir uzsvēris, ka Ventspils Augstskolas zīmols starptautiski jau atpazīstams tieši radioastronomijas jomā un to nedrīkstētu zaudēt.
