Ar sporta skolotāju vēlmi doties izdienas pensijā nemierā ir citi kolēģi; IZM domīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte atzina, ka ilgstoši cīnās par to, lai sporta skolotāji, sasniedzot cienījamu vecumu, varētu arī to cienījami aizvadīt.

Piedaloties Saeimas komisijas sēdēs, izdevies panākt, ka priekšlikums apstiprināts pirmajā lasījumā. „Gada balvas sportā 2009” ieguvējai Priedītei šobrīd ir 55 gadi, un labākajā gadījumā pensijā viņa varētu aiziet pēc 10 gadiem.

„No citiem kolēģiem, skolotājiem ir dzirdamas ne pārāk patīkamas replikas: ar ko mēs esam labāki? Mēs ne ar ko neesam labāki. Es esmu par to, ka visiem skolotājiem, sasniedzot šo cienījamo vecumu un 30 gadus nostrādājot skolā – tā nav nekāda patoloģija. (..) Mums kaulu struktūra, muskuļu struktūra, vestibulārais aparāts – viss noveco. (..) Arī es diemžēl daudz ko vairs nevaru,” saka Priedīte.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta vadītājs Edgars Severs norādīja, ka jautājumam par izdienas pensijā ir sena vēsture. Termins „profesionālā izdegšana” attiecināms arī uz sporta pedagogiem, jo, sasniedzot zināmu vecumu un veselībai pasliktinoties, darba spēju līmenis objektīvi samazinās.

Severs pieminēja trīs kategorijas, kas izceltas, taču pagaidām tās nesaņem atbalstu kā, piemēram, citu profesiju pārstāvji. „Piemēram, Nacionālās operas baleta mākslinieki, orķestra mākslinieki, policisti, KNAB [var saņemt izdienas pensiju]. Taču pie mums ir vērsusies viena no skolotājām, kas šo jautājumu ir aktualizējusi – tai skaitā sarunās ar ministres kundzi. Ja kāda nozare grib šādu paātrināto pensiju, tad tas teorētiski ir iespējams, taču viss atkarīgs no finansējuma. Ir aprēķināts, ka nākamajā gadā šādi sporta skolotāji varētu būt 152 un 10% jeb 15 cilvēki varētu izvēlēties šo paātrināto pensiju, un tam ir vajadzīgi 73 000 eiro,” norāda Severs.

Sporta departamenta direktora vietniece sporta izglītības un attīstības plānošanas jautājumos Anda Mičule kā vienu no risinājuma veidiem pieminēja pārkvalificēšanos.

„Jebkuram pedagogam, tajā skaitā sporta pedagogam, ir iespēja mainīt savu kvalifikāciju dažādās pilnveides programmās. Ja ir sajūta, ka es vairs nevaru strādāt vienā priekšmetā, tad es varu pilnveidoties un pasniegt kādu citu priekšmetu. Sporta skolotāji ir pietiekoši labi sagatavoti, lai pasniegtu bioloģiju, sākumposmā – ķīmiju un [strādāt par] sākumskolas skolotāju,” saka Mičule.

Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte norādīja, ka diezin vai pirmklasnieki būtu sajūsmā par 60 gadus veca skolotāja aktivitātēm. Viņa jautā, kādēļ, piemēram, citu nozaru pārstāvjiem likumā noteiktas tiesības uz izdienas pensiju, bet sporta pedagogiem jāpārkvalificējas.

„Es esmu izvēlējusies savu profesiju un, kad es mācījos, tad pensionēšanās vecums bija 55 gadi. Es godprātīgi nostrādāju. Bet man ir arī otra izglītība. Sports ir tas, kas man patīk. Es esmu ielikusi savu darbu un dvēseli. (..) Es esmu rakstījusi projektus ārpus sava darba laika. (..) Kāpēc raženi vīrieši var iet izdienas pensijā, bet es nedrīkstu? (..)” retoriski vaicā Priedīte.

Šis nav vienīgais izdienas pensiju likumprojekts, ka šobrīd ir Saeimā.

Lai gan Saeimas komisija paudusi atbalstu priekšlikumam, tomēr vairāki deputāti norādīja, ka izdienas pensiju piešķiršana atsevišķām pedagogu grupām varētu vēl vairāk saasināt konfliktu pašu pedagogu vidū.

Fakti liecina, ka Latvija strauji noveco un darbaspēka attiecība pret pensionēšanās vecumu sasniegušo cilvēku skaitu kļūst nevienmērīga. Visticamāk, ka pedagogu prognozes ir pārāk pozitīvas, un ir maz ticams, ka iespēju pieteikties izdienas pensijām tiešām izmantos tikai minētie 10% pedagogu. Tādā gadījumā tiks atvērta tā saucamā „Pandoras lāde”, kas pēc vienlīdzības principiem ļaus domāt, ka visiem pedagogiem var pieprasīt šādas izdienas pensijas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši priekšlikumu par izdienas pensiju piešķiršanu sporta, speciālās un pirmsskolas izglītības pedagogiem. Paredzēts, ka izdienas pensiju varētu saņemt pedagogi no 60 gadu vecuma ar 30 gadu pedagoģisko stāžu, jo šo grupu pedagogi ir pakļauti profesionālai izdegšanai un pastiprinātām veselības problēmām.

Aprēķini liecina, ka nākamgad šim mērķim no valsts budžeta būtu nepieciešami vairāk nekā 435 000 eiro. Finanšu ministrija paudusi viedokli, ka valstī ir negatīva fiskālā telpa un nav redzamas iespējas atbalstīt jaunās politikas iniciatīvas. Izglītības un zinātnes ministrija iesaka sporta skolotājiem pārkvalificēties un pirmspensiju vecumā skolā pasniegt, piemēram darbmācību vai ķīmiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti