Ar skolotāju apmācību mēģinās attīstīt debašu kultūru Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šogad pirmo reizi notika konkurss "Idejas Latvijai", kurā meklēja jauniešus, kas var piedāvāt vīziju un plānu Latvijas izaugsmei. Konkursā žūrijas simpātijas ieguva ideja par debašu kultūras attīstību. Uzvarētāju komanda saņēma pieredzes apmaiņas braucienu uz Singapūru.

Trīs cilvēku komanda - Mārtiņš Kreilis, Līga Bērzkalne un Edmunds Jansons - gada sākumā piedalījās konkursā "Idejas Latvijai". Vīzija, ka Latvija sasniegs vairāk, ja mācēsim argumentēti diskutēt, ieklausīties viens otrā, pratīsim izvērtēt problēmjautājumus un vienoties par kopējiem mērķiem, žūrijas vērtējumā bija pārāka par citu komandu idejām.

„Šobrīd ir liela problēma, ka cilvēki ir, vai nu ļoti par kaut ko - vai ļoti pret kaut ko, un viņi vienkārši ir par vai pret. Viņi pat īsti nesaprot, kāpēc,” saka Līga.

Ideja ir attīstīt Latvijā debašu kultūru. Pirmkārt, skolās un augstskolās veidot debašu klubus, kur jaunieši trenējas debašu sacensībām. Meklē par un pret argumentus dažādām tēmām, mācās pamatoti paust savu pozīciju un atrast kļūdas oponentu argumentos. Otrkārt, izvērst strukturētas debates arī medijos.

Uzsverot mijiedarbības nozīmi, debašu vērtību skaidro Līga: „Tu faktiski nāc klajā ar saviem argumentiem, kāpēc tu aizstāvi konkrēto pozīciju, un pēc tam nāk cilvēks, kas tevi atspēko, un tad rodas šī te mijiedarbība. Tajā brīdī tu saproti, ka tam jautājumam nav tikai labā vai sliktā puse. Tad tu arī spēj domāt, kurai tu vairāk piekrīti. Varbūt nevienai, varbūt patiesība ir kaut kur pa vidu."

Arī citi Latvijas aktīvie debatētāji pauž, ka tas ir veids, kā mācīties. Latvijas Debašu asociācijas "QUO tu domā" valdes loceklis Edmunds Cepurītis, daloties ar savu pieredzi, stāsta - lai runātu par kādu tēmu, ir jābūt zināšanām vai vismaz izpratnei par lietu kārtību un vērtībām. Viņaprāt, tas rada stimulu mācīties: „Pateicoties debatēm, man radās vēlme iemācīties filozofijas pamatterminus, līdzīgi arī ekonomikā un citās nozarēs. Pirmkārt, dod to motivāciju iemācīties lietas, ko citkārt nedarītu. Otrkārt, debates ir tāda vienkārša lieta, ka jāsaka runa, bet visa runu strukturēšana un analīze tev iesēžas galvā un tu iemācies notikumus, ko tu redzi apkārt, ielikt struktūrās un kopsakarībās. Man tas liekas vislielākais ieguvums."

Latvijā jau šobrīd vidusskolās ir Karla Popera debašu formāta pulciņi, dažas pasaules skolu debašu formāta komandas un daži britu parlamentāro debašu klubi augstskolās. Tomēr debatētāju skaits ir neliels un tikai retais kaut reizi ir debatējis ārpus Latvijas. Salīdzinot ar Igauniju, mums atbalsts šim izglītības veidam ir niecīgs.

Par kaimiņu pieriezi stāsta Igaunijas nacionālās skolēnu komandas treneris Kaspars Kelders: „Šajā gadā ir 20 gadu jubileja. Mums ir pieaugošs skaits dalībnieku. Esam redzami publiski. Nacionālie laikraksti ļauj mums organizēt tiešsaistes debates starp politiķiem. Mums ir dažādas izglītības programmas. Debates ir kā izvēles priekšmets skolu mācību programmā. Ja tu uzvari nacionālajā turnīrā, tu iegūsti budžeta vietu augstskolā. Es domāju, ka ir redzams progress un līmenis pakāpeniski pieaug. Mums ir lieliski rezultāti arī pasaules līmenī."

Konkursa „Idejas Latvijai” galvenā balva bija ceļojums uz Singapūru. „Singapūra varētu būt tā valsts, kas varētu kalpot kā papildu iedvesma tiem cilvēkiem, kuriem jau iekšā ir sava iedvesma, tātad šiem te jauniešiem. Protams, šo iedvesmu vislabāk var realizēt, nokļūstot tur un apskatot, savām acīm redzot, ko šī mazā pilsētvalsts nepilnos 50 gados ir panākusi ar perfektu pārvaldību," saka viens no organizatoriem, sabiedrisko attiecību uzņēmuma līdzīpašnieks Silvestrs Savickis.

Atgriežoties no pieredzes apmaiņas brauciena, iespaidi ir tiešām spilgti. Viena no galvenajām atziņām ir Singapūras spēja darīt lietas ar vērienu. „Pats galvenais ir tas, ka Singapūra visu dara ar vērienu. Varbūt Latvijai tieši pietrūkst šīs te lietas, jo mēs koncentrējamies uz kaut ko mazu, un, ja mēs to darām labi, tad viss ir kārtībā, bet mums varbūt vajadzētu domāt plašāk un darīt lietas lielākā mērogā. Es arī domāju attiecībā uz šīm pašām debatēm. Ja man sākumā likās, ka izveidot desmit debašu pulciņus skolās ir labi, tad tagad es domāju, kāpēc ne simts. Varbūt tiešām katram jaunietim būtu jāiemācās debatēt. Tagad man šķiet, ka to vajag darīt vairāk. Un, ja kaut ko dari, tad tas tiešām jādara tā kārtīgi,” skaidro Līga.

Pēc uzvaras konkursā jauniešu komandu un Latvijas Debašu asociāciju "QUO tu domā" uzrunāja Latvijas Radio jauniešu kanāls Pieci.lv. Kopā ar biedrību "Debašu Centrs" tuvākajā laikā tiks organizētas apmācības debašu skolotājiem, kas turpmāk varētu vadīt debašu pulciņus skolās. Tiks rīkoti arī skolēnu debašu turnīri ar galveno balvu - biļeti uz pasaules skolu debašu čempionātu Singapūrā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti