Panorāma

Rinkēvičs: "Brexit" vienošanās izdevīga Latvijai

Panorāma

Rīdzinieki drūzmējas gaismas takās

"Panorāmas" skatītāju paldies skolotājai I. Ermansonei

Ar savu pieeju un uzmanību skolēniem Jēkabpils skolotāja Ermansone pielāgojas attālinātajām mācībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šonedēļ  LTV “Panorāmā” kopā ar skatītājiem saka “paldies” tiem cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi strādājuši Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā. Pateicību pelnījusi arī ilggadējā Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inga Ermansone. Viņa māca tieši 7.-12. klases. Klātienē savus skolēnus viņa nav satikusi kopš oktobra vidus, jo pati saslima ar Covid-19, un īsi pēc tam sekoja arī valdības lēmums par attālinātajām mācībām tieši vecāko klašu skolēniem.  

Fricis Bārda, Rainis, Aspazija un vēl citi latviešu literatūras klasiķi rotā Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotājas Ingas Ermansones klases sienu. LTV ar viņu teikas dienā, kad oficiāli sācies skolēnu ziemas brīvlaiks, un skolotājai ir labi padarīta darba sajūta, bet atpūsties, visticamāk, neizdosies.

“Es tagad esmu sev salikusi kaudzīti ar grāmatām, ko es varbūt varēšu izlasīt, lai gan es jau zinu, ka jāraksta plāni otrajam semestrim, jāskatās, ko es varēju paspēt un kas palika nepaspēts. Jādomā vēl par stundu saturu...” saka skolotāja.

Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir Ingas Ermansones mūža darbavieta. Šeit viņa strādā kopš 1986. gada, un tikai pēdējo pusgadu darbs no mācību klases pārcēlies uz mājām, attālināti.

“Mani bērni jau ir savā dzīvē, līdz ar to māja pieder mums ar vīru, nu sadalīt četras istabas uz diviem ir iespējams.

Ar kaķi vienīgi vajadzēja nedaudz pakarot, jo tam nepatika, ka es sarunājos ar ekrānu,” atklāj skolotāja.

Darba dienas kļuvušas garākas, robežas izplūst, un reizēm sanāk nodarīt sev pāri.

“Es ceļos ļoti agri, jo man 8:15 sākas pirmā nodarbība, un pēc saraksta mēs strādājam, lai netraucētu citiem kolēģiem. Līdz ar to man vienmēr vakarā vēl paliek kaut kas neizdarīts, un no rīta enerģiskāk kaut ko var pagūt vēl izdarīt. Arī vecāku puse vairs gluži nezvana 11 vai 12 vakarā,” stāsta Ermansone.

Vadīt stundas tiešsaistē sākotnēji likusies neiespējamā misija, bet tagad savu darba dienu bez tām vairs nevar iedomāties. Protams, salīdzināt šīs nodarbības ar klātienes mācību stundām nevar, un ne visiem šis modelis der.

“Attālināti mācīties labi var tie skolēni, kuri prot to darīt, kuri spēj organizēt un plānot savu dienu, kuriem ir interese par mācīšanos kā tādu,” uzskata Ermansone.

Prieku skolotājai sagādā bērnu prieks un atzinīgie vārdi no vecākiem. Atmiņā īpaši palikusi kāda stunda īsi pirms valsts svētkiem, kad tēma bija Imanta Ziedoņa dzeja.

“Stundas beigās katrs izteica viedokli, un no vienas meitenes es saņemu teikumu, ka “mana mamma noklausījās nodarbību un saka jums “paldies”, viņa labprāt būtu jūsu skolniece”. Sabiedrība kopumā ir kļuvusi iecietīgāka pret skolotājiem,” spriež Ermansone.

Attiecības arī ar skolēniem izveidojušās daudz dziļākas. Pusaudži attālināto mācību laikā arvien biežāk cīnās ar sevis piespiešanu mācīties, rodas psiholoģiskas problēmas, kuras tagad uzklausa arī skolotāja.

Reizēm sarakstes veidā apjautājoties, vai viss kārtībā, ja ir aizdomas, ka bērns pats netiek galā. Atradusi arī īpašu veidu, kā uzmundrināt savu audzināmo – 7.to klasi.

“Tad es nofotografēju savu kaķi un aizsūtu viņiem: “kaķiski murrājošie sveicieni no audzinātājas”. Tad tai mūsu sarunu vietnē parādās fotogrāfijas ar mājdzīvniekiem, kas ir viņu mājās. Tur bija bruņurupucis, papagailis, trusis, kaķis, suns un beigās arī zirgs,” stāsta skolotāja.

Par savu klasi arī vislielākais satraukums, jo tie ir bērni, kas ģimnāzijā mācās pirmo gadu, sākuši cits citu un skolotāju iepazīt, bet nepaspēja. Kopš rudens brīvlaika oktobrī viņi mācās tikai attālināti. Pirms rudens brīvlaika Ingai Ermansonei apstiprināja Covid-19.

“Tagad uz savas ādas es zinu un tad, kad man vajag argumentus pateikt, ka tiešām ir svarīgi ierobežojumus ievērot, tad man ir arī argumenti, kāpēc. Es to reāli “izbaudīju” uz savas ādas. Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši šobrīd, bet es joprojām nevaru saost vai nevaru sagaršot kaut ko kādā brīdī. Tas vēl ir palicis,” atklāj skolotāja.

Skolās lielākoties strādāt palikusi paaudze, kas pēc desmit gadiem tajās vairs nestrādās, viņa saka, piebilstot, ka arī pati ir starp šiem skolotājiem.

Nākamajā semestrī gribētos sagaidīt lielāku atbalstu no nozares ministrijas un atbalstu arī kompetenču satura ieviešanā, kura materiālus pašlaik lielā mērā gatavojot paši pedagogi.

“Es vakar par Somiju skatījos nejauši vienu raidījumu, un es sapratu, kāpēc tas skolotājs tur ir ieinteresēts labi strādāt. Jo tur viņam ir viss nodrošināts, viņš var izvēlēties un viņam pašam tur ļoti maz ir jāveido,” norāda Ermansone.

Sarunas nobeigumā “Panorāmas” un skatītāju vārdā sākām skolotājai “paldies” par pašaizliedzīgo darbu un uzdāvinām svētku eglīti.

Novēlējumu Jaunajā gadā Inga Ermansone izvēlas teikt saviem kolēģiem, pedagogiem.

“Lai pietiek spēka cīnīties un eglītes zaļuma. Un, lai arī tad, ja gadās kāda problēma, ir vienmēr risinājums. Lai nav bailes un negribas bēgt no darba skolā,” novēl Ermansone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti