Vēl mirkli pirms spraigās pavasara rosības ļaudis Druvienā ir sanākuši, lai atrastu savu iekšējo iedvesmu, savu īsto dziesmu, kas dotu spēku un prieku aktīvākajam gada posmam. Vītoli gan teic, ka nav būtiski lūkoties kalendāra noteiktā dienā, svarīgi ir saklausīt un sajust to brīdi, kad dvēsele un daba mostas jaunam cēlienam. Tā ir arī šogad, kad pavasaris atnācis vēl pirms kalendārā noliktā laika.
„Mēs esam novērojuši paši ar savām sajūtām, dzīvojot dabā, ka īstā Lieldienu sajūta katru gadu ir kādā citā dienā. Tā nesakrīt ar kalendāru un ar to oficiālo pēc zvaigznēm izmērīto dienu,” skaidro Jānis Vītols. Vītolu ģimenes galva.
Kopējos rituālos Vītoli sanākušajiem ierāda, ka pavasara saulgrieži ir ne vien prieka laiks, bet arī līdzsvara un rāmuma mirklis, kas dabā iestājies starp Ziemsvētkiem un Jāņiem. Gluži tāpat kā elpas vai sirdspuksta cikls, kad starp zemāko un augstāko punktu iestājas līdzsvars. Lielās dienas sagaidīšanā pulcējusies gandrīz visa kuplā Vītolu saime nu jau trijās paaudzēs. Meita Rasa ar savu jauno ģimeni Druvienā iziet savu dainu loku kopā ar mazākajiem Lielās dienas svinētājiem. Lielā diena Vītolu ģimenē allaž svinēta saskaņā ar dabu un latvisko dzīvesziņu, stāsta Vītolu ģimenes mamma Dace Vītola:
„Mums vienmēr bērni šos daudzos darbiņus centušies izdarīt, jo tas ir ļoti svarīgi bijis. Tagad viņi ir lieli un dara joprojām to pašu.”
„Laukos ir dabas cikli, un mēs ar viņiem dzīvojam. Tas viss ir pilnīgi dabiski, mēs sauli godājam katru dienu,” piekrīt Rasa Vītola, Vītolu ģimenes jaunākā meita.
Lielās dienas ieskandēšanas dalībnieks Ģirts Laube atzīst: „Ir svarīgi to sajūtu turpināt, nodot tālāk un attīstīt. Tas ir liels spēks, kas mums nāk aiz muguras, ko mēs varam ņemt talkā un iet kopā.”