Grozījumus KNAB likumā atbalstīja 82 parlamentārieši, bet pret izmaiņām nebalsoja neviens. Tomēr atsevišķi balsojumi bija par partijas "Vienotība" priekšlikumiem atsaukt ieceri par valsts dienesta attiecību ieviešanu iestādē. Šādu ieceri uz otro lasījumu bija iesniedzis deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"). Tomēr mēģinājums atsaukt ieceri neguva citu partiju atbalstu.
Precizē statusu un priekšnieka atlaišanas procedūru
Kā norādīja Saeimas Preses dienestā, regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība nozīmē premjera tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā.
Turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdz šim šāds termiņš likumā nebija noteikts. KNAB priekšnieku izvēlas atklātā konkursā un pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima.
Savukārt KNAB amatpersonas un darbinieki turpmāk būs valsts dienesta attiecībās. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Grozījumi pilnveido procedūru, atbrīvojot KNAB priekšnieku no amata, precizējot atbrīvošanas tiesiskos pamatus un nosacījumus komisijai, kas lemj par atlaišanu. Turpmāk pēc premjera vai ģenerālprokurora sniegtās informācijas iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata vērtēs komisija, kuru vadīs ģenerālprokurors. Komisijas lēmumu 10 dienās varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un šo tiesas nolēmumu nevarēs pārsūdzēt. Ja komisijas lēmums nebūs pārsūdzēts vai tiesa to būs atzinusi par tiesisku, premjers varēs iesniegt Saeimā attiecīgu lēmuma projektu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt Saeimas lēmumu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nevarēs pārsūdzēt.
Gan stiprina, gan mazina efektivitāti
Grozījumi var gan vairot korupcijas apkarotāju spēku, gan arī mazināt KNAB efektivitāti. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik stiprs būs tā priekšnieks, skaidroja eksperti.
Līdz ar grozījumiem KNAB vadītājs būs pasargāts no politiskas iejaukšanās viņa darbā un viņu pašu būs grūtāk atbrīvot no amata – to varēs izdarīt tikai tad, ja būs tīši pārkāpis likumu un būs radījis būtisku kaitējumu.
No otras puses, likuma izmaiņas ļaus KNAB vadītājam vieglāk atlaist darbiniekus, nesaskaņojot to ar arodbiedrību, kas līdz šim bija lielākais pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka šķērslis, lai atbrīvotos no, viņaprāt, darbam birojā neatbilstošiem darbiniekiem. Arī Streļčenoks iepriekš atzina, ka iecerētās likuma izmaiņas ļaus vienkāršāk atlaist KNAB darbiniekus.
Turpmāk biroja darbinieki juridiski vairs neskaitīsies darba attiecības ar biroju, bet gan valsts dienestā. Arī "Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis pēc šīm izmaiņām prognozē jaunas atlaišanas: "Pēc grozījumiem, visticamāk, mainīsies tas, ka jaunas disciplinārlietas un jaunas atlaišanas būs vieglāk realizējamas. Viss. Likums, tās normas ļauj vieglāk tikt galā ar nepaklausīgajiem darbiniekiem."
Šobrīd KNAB ir 16 tiesvedības pret saviem darbiniekiem. Deviņas no tām pret Jutu Strīķi un Diānu Kurpnieci.
OECD rekomendāciju aizsegā
"Vienotība" bija vienīgā partija, kas iestājās pret KNAB darbinieku tiesiskā statusa maiņu. Kā argumentē Latkovskis, viņaprāt, šādas izmaiņas nevajadzēja jaukt kopā ar OECD rekomendāciju izpildi: "Manā skatījumā, tas tikai sarežģī, ja ne apgrūtina, šo procesu. Tāpēc mani tas pārsteidza, jo gan iepriekšējā valdība, gan šī valdība [Māra] Kučinska kunga vadībā uzdeva izstrādāt jaunu KNAB likumprojektu, kur šo jautājumu par to, kādā dienestā atradīsies KNAB, varētu lemt. Nu, kāpēc vajadzēja tieši uz šo otro lasījumu sarežģīt mūsu starptautiskos mērķus iestāties šo valstu klubā?"
Sākumā skeptiska pret Loskutova iecerētajām izmaiņām bija arī Nacionālā apvienība, taču izšķirošajā balsojumā pret tām vairs neiebilda. Kā stāsta Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, "Vienotības" argumentu par iespējamiem OECD iebildumiem KNAB vadībai sarunās ar partiju esot izdevies atspēkot: "Līdz ar to faktiski šis šķērslis, kas tika minēts no "Vienotības" kolēģu puses, mūsuprāt, nav pamatots. Viņam nav nekāda seguma, kas arī mainīja mūsu pozīciju."
Vai grozījumi tiešām netraucēs pievienoties OECD, taps zināms 16.martā, kad ar organizācijas pārstāvjiem sarunas turpinās Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Tikmēr Vienotības deputāte Laimdota Straujuma, kura pati savas premjerēšanas laikā mēģināja risināt KNAB iekšējos strīdus, ir pārliecināta, ka jaunās izmaiņas biroju ir stiprinājušas. Straujuma gan atzīst, ka diskusijas bija asas, tomēr pirmais solis KNAB sakārtošanā esot sperts. Savukārt eksperti KNAB priekšnieka pilnvaru palielināšanu vērtē piesardzīgi.
Grozījumi KNAB likumā tapa pēc tam, kad pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, par kuriem eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumi ievērojami stiprinās KNAB neatkarību, taču vienlaikus būtiski pieaugs KNAB vadītāja vara, to intervijā Latvijas Radio atzina "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
Iepriekš vēstīts, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu, kā rezultātā atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki apjomīgu lietu izmeklētāji.
2015.gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Komisija KNAB vadītāja darbu novērtēja ar atzīmi "labi". Martā gan premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā neesot bijis nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.
Šogad februārī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Jutas Strīķes asi kritizēja Streļčenoka darbību, kas būtībā esot iznīcinājusi biroju. Šie izteikumi saniknoja iestādes vadību, kas sauc tos par meliem un sola lemt par turpmāko rīcību.
