Janvāra vidū stājās spēkā jaunas prasības publiski pieejamiem bērnu laukumiem. Tās paredz uzlabot jau esošos laukumus, lai tie būtu bērniem drošāki. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kopš 2012. gada pārbaudījis 252 iekārtas, un teju visās konstatētas neatbilstības - gan drošuma, gan informācijas ziņā.
PTAC sola pārbaudes
Centra Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Ivars Jorniņš informēja, ka visbiežāk prasībām neatbilst tieši vecie, sen uzstādītie rotaļlaukumi, kuriem bieži vien ir asi metāla stūri, neatbilstoši segumi un neatbilstošas piekares šūpolēm.
“No tehniskās puses prasības nemainās. Vienīgi šis jaunais regulējums definē konkrētus pienākumus un atbildības attiecīgi iesaistītajiem posmiem. Tie būtu ražotāji, importētāji, izplatītāji, tai skaitā arī valdītāji un īpašnieki, kuriem ir pienākums uzturēt laukumiņu atbilstoši tam, lai tas vienmēr būtu drošs un atbilstošs. Jo Latvijā viena no pamatproblēmām ir tā, ka bieži šie valdītāji uzskata, ka tas ir vienreizējs ieguldījums. Es laukumiņu nopērku un viss.
Bet, ja to pienācīgi neapsaimnieko, tad atkarībā no noslodzes tas var kļūt arī nedrošs,” skaidroja Jorniņš.
Jaunās prasības paredz arī rotaļlaukumu reģistrāciju - uzturētājiem būtu jāreģistrē savā īpašumā esošais laukums. Ivars Jorniņš solīja intensīvas pārbaudes pēc pusotra gada, kad beigsies pārejas periods. Šajā laikā uzturētājiem būtu jāveic nepieciešamās pārbaudes un uzlabojumi.
Rīgas dome savukārt informēja, ka pārbaudes atstās Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārziņā. Tātad uzlabojumus neatbilstošajos laukumos rīdzinieki varēs gaidīt tikai pēc šī pārejas perioda. Centrā gan solīja veikt ātrākas pārbaudes, ja tiks saņemtas kādas sūdzības.
Dažviet iedzīvotāji laukumus atjauno pašu spēkiem
Pirms pāris gadiem nolietots rotaļlaukums aizauguša pagalma vidū atradās arī Jaunsaules ielā Rīgā. Kad tur ar ģimeni pārcēlās Mārtiņš Prodnieks, viņi nolēma to uzlabot. Un kopīgiem spēkiem ar kaimiņiem pagalmu sakopa un atjaunoja rotaļlaukumus bērniem.
“Tur varēja noteikti kaklu nolauzt. Tur bija salūzis padomju laika vilcieniņš. Šūpoles vēl kaut cik bija lietojamas. Zāle bija apmēram līdz viduklim, tur zem eglītes bezpajumtnieki bija ierīkojuši sev štābiņu. Konstrukcijas visas bija norūsējušas, aplauztas. Paši saviem spēkiem mēs nokrāsojām tās padomju laika konstrukcijas. Bet tad padomājām – ir vismaz kur uzkāpt, pakarāties. Vienu, tādu zirnekļveidīgu - ar kaimiņiem sametāmies naudiņu un virves savilkām,” stāstīja Prodnieks.
Iedzīvotāji arī rakstījuši iesniegumus Rīgas domes izpilddirekcijai, tādā veidā ieguvuši arī pašvaldības atbalstu – tika uzstādītas jaunas šūpoles, miskastes un soliņi.
Pagalma daļa, kurā atrodas pārkrāsotais rotaļlaukums, pieder privātpersonai, kam pašiem jāveic pārbaudes.
Ražotāji: vecāki bieži vien neņem vērā laukuma noteikumus
Uzņēmums “Kener” vairāk nekā desmit gadus ražo un uzstāda rotaļlaukumus. Uzņēmuma valdes loceklis Uldis Plūmīte stāstīja, ka Latvijā nemaz neesot noteikumu, kas norāda, kā visam jābūt izstrādātam niansēs.
Ražotāji laukumus šobrīd izstrādā pēc Eiropas standartiem. Bet arī šajos drošajos laukumos netrūkst bērnu, kas gūst traumas.
Problēma ir tā, ka vecāki bieži vien neņem vērā laukuma noteikumus vai bērnu nepieskata.
“Pašiem jāskatās līdzi. Mēs nevaram neko tādu nodrošināt vai izstrādāt vispārīgus noteikumus, ka bērni iet spēlēties un viņi nekad mūžā nesasitīsies un tur nekas nenotiks. Vienmēr ir drošība domāta tā, ka klāt ir vecāks vai uzraugošā persona, kas skatās līdzi. Segumi jaunajiem laukumiem visur ir mīkstie. Visur rotaļlietas un atrakcijas ir uzstādītas un pārdomātas tā, kā tam ir jābūt,” stāstīja Plūmīte.
Viņš norādīja, ka viņa pieredzē traumas visbiežāk veidojas lielajos laukumos, kuros ir daudz bērnu. Tajos vecākam pat gribot ir grūtāk savai atvasei izsekot līdzi.
Bērnu ķirurgs: Jebkura brīvā laika aktivitāte ir risks gūt traumu
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks savukārt stāstīja, ka jebkura brīvā laika aktivitāte ir risks gūt traumu. Un traumu spektrs bērniem esot ļoti plašs – no minimālām skrambām līdz komplicētiem lūzumiem un mežģījumiem.
Viņš uzskata, ka vecos neatbilstošos rotaļlaukumus vajadzētu demontēt un to vietā vienkārši iekopt zāli, lai bērni var spēlēt, piemēram, futbolu.
“Tur protams, ir jautājums, cik ļoti mēs bērnam uzticamies. Ir situācijas, kad nav laika bērnu pieskatīt, mēs viņu apģērbjam, izstumjam laukā, un viņš tajā brīdī dara pats to, ko viņš un vienaudži uzskata par pareizu. Tas, protams, nav optimāls modelis.
Ir jau arī situācijas, kad bērni gūst traumu tajā brīdī, kad vecāks principā ir turpat blakus. Un vecāks viņam skatās virsū, un bērns tajā brīdī kaut ko izdomā. Tā ir sekundes desmitdaļa un - hop, viņš pagriežas un kaut ko izdara. Līdz ar to es negribētu teikt, ka tur ir vainīgi vecāki,” sacīja ķirurgs.
Visi eksperti gan ir vienisprātis, ka vecākiem būtu jāizvērtē attiecīgā rotaļlaukuma drošība, pirms tajā laist savu bērnu. Lai gan no visām traumām, protams, nav iespējams pasargāt.
