Ar Rīgas apkaimju biedrību apvienošanu cer tikt saklausītiem vietvarā

Rīgas apkaimju alianse, kas dibināta pirms vairākām nedēļām, apvieno galvaspilsētas aktīvās apkaimju biedrības un tādējādi cer tikt saklausītiem vietvarā un, iespējams, iegūt veto tiesības kādu lēmumu pieņemšanā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja alianse valdes loceklis Kaspars Spunde.

Intervija ar Rīgas apkaimju biedrību alianses valdes locekli Kasparu SpundiLaura Dreimane

     

     

    16 no 58 apkaimēm

    Pēdējā laikā apkaimju iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki, un pērn nodibinātas trīs šādas biedrības – Teikā, Bieriņos un Brasā. Kopumā Rīgā ir 58 apkaimes, bet biedrības dibinātas – 16. “Kā redzat, apkaimju aktīvisms vēl nav sasniedzis savu maksimumu, vēl ir kur tiekties,” atzina Spunde.

    Vienlaikus viņš norādīja – vairākās apkaimes ir objektīvi iemesli, kāpēc neveidojas biedrības. Piemēram, tādos guļamrajonos kā Purvciemā, Zolitūdē vai Pļavniekos ir liels iedzīvotāju skaits un nav vienojošās kultūrvēsturiskās pieredzes un piesaistes apkaimei.

    “Apkaimju biedrības veidojas vecos rajonos ar bagātu kultūrvēsturisko bagāžu. Vai arī tās ir nelielas un lokālas, kur kaimiņš kaimiņu pazīst, kur viss ir daudz maz pārskatāms un kompakts un kur komūnas izveidošanās ir dabiska,” skaidroja Spunde.

    Ignorēt vienu biedrību, bet ne desmit

    Aliansē apvienotas desmit no kopumā 16 Rīgas apkaimju biedrībām. Spunde lēš, ka tuvākajā laikā aliansei pievienosies vēl vairākas biedrības, jo līdz šim dažām vēl bija vajadzīgs laiks pārdomāt lēmumu, citām – valdes balsojums.

    “Katra apkaimju biedrība rūpējas par savu apkaimi, manā gadījumā – par Čiekurkalna apkaimi. Bet tās problēmas un jautājumi Rīgā bieži vien ir krietni plašāki un pārsniedz vienas apkaimes robežas. Apvienojoties varam tās risināt kompleksāk, saprast vienas vai otras apkaimes vajadzību konkrētu jautājumu kontekstā un arī iedot apkaimju iedzīvotāju kopīgu skatījumu atbildīgajām institūcijām,” skaidroja Spunde.

    Taujāts, vai atsevišķi katras biedrības viedoklis pašvaldībā netiek ņemts vērā, alianses pārstāvs atzina – situācijas ir dažādas. Piemēram, Čiekurkalna attīstības biedrība esot gana aktīva un vietvara ignorēt to nevarot, tomēr tas panākts vairāku gadu darbā.

    Līdz tam nācies saskarties arī ar iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu: “Cik tālu mūs var ignorēt? Var ignorēt kaut kādu Kasparu no kaut kāda Čiekurkalna. Tad var ignorēt kaut kādu Čiekurkalna biedrību. Un tad ir jautājums, vai ir iespējams ignorēt Rīgas apkaimju aliansi, kura jau apvieno desmit biedrības, aiz kuram stāv desmitiem, ja ne simt tūkstoši Rīgas iedzīvotāju.”

    Pašlaik jaunās alianses aktuālākais jautājums ir sakārtot komunikāciju ar pašvaldības institūcijām, lai biedrību apvienības viedoklis tiktu ņemts vērā.

    “Tālejošāks mērķis, lai mēs būtu daļa no kādas konsultatīvas padomes, kur mums ir tiesības uzstāties un, iespējams, pat ar zināmām veto tiesībām,” sacīja Spunde.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti