Šīs prasības skars kā uzņēmumus, kas izmanto tikai videokameras sava uzņēmuma teritorijā un tās apkārtnē notiekošā novērošanai, tā arī kompānijas, kas izveidojušas klientu lojalitātes programmas vai kā citādi pēta patērētāju uzvedību, piemēram, internetā.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību uzņēmēji ieguvuši vēl nebijušas iespējas gūt ieskatu patērētāju uzvedībā un izmantot šīs zināšanas produktu mārketingā. Informācija par patērētāju interesēm, ģimenes stāvokli, ienākumiem un dzīvesveidu tiek iegūta visdažādākajos veidos, tostarp tādos, par kuriem patērētāji aizdomājas reti. Tas izriet no šonedēļ notikušās diskusijas par to, kā šo situāciju varētu mainīt ES datu reforma. Regula, kas ietvers jaunas prasības datu apstrādei un izmantošanai, stāsies spēkā nākamgad.
Patērētāja portreta veidošanā šobrīd tiek izmantoti visdažādākie dati, jo, piemēram, izmantojot plašu popularitāti ieguvušās lojalitātes kartes, iedzīvotāji, iespējams, paši neapzinoties, nodod kompāniju rīcībā ļoti plašu informāciju. Stāstot, ko lojalitātes programmas izveidotājs var uzzināt, apstrādājot tā dēvētos transakciju datus, lojalitātes programmas "PINS" pārstāve Madara Bogdāne, min piemēru:
"Mūsu pusē šī transakcija apstrādājas, jo viņa ir novilkusi kartiņu. Viņai piešķiras "PINS", bet mēs redzam, ka viņa ir uzpildījusi degvielu par 30 eiro, ka viņa ir uzpildījusies tajā un tajā degvielas uzpildes stacijā tajā un tajā dienā," stāstīja Bogdāne.
Saskaņā ar pētījumu kompānijas "TNS" datiem, aptuveni 90% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju izmanto lojalitātes kartes.
Taču šīs kartes nav vienīgais veids, kā kompānijas iegūst mārketingā izmantojamu informāciju, kas šobrīd kļuvusi par tirgus preci. Pētīta tiek arī iedzīvotāju uzvedība internetā
"Šobrīd šīm sistēmām ir apzīmējums RTB kā mēs to saucam mārketingā. Tas nozīmē „real time bidding” jeb latviski – tirgošanās par mērķauditoriju reālā laika režīmā. Par interneta lietotājiem šie dati, ko reklāmas devēji pērk šajos interneta mārketinga tirgos, ir anonīmi. Tā informācija, ko izmanto mārketinga aktivitātēs ir valoda, dzimums, vecums, ģimenes stāvoklis, intereses, vajadzības, hobiji, kādas ierīces jūs lietojat," stāstīja "RealWeb Latvia" pārstāve Velta Mestere.
Tehnoloģiju attīstība ir viens no iemesliem, kādēļ ES notiks datu aizsardzības reforma.
Tā paredz, piemēram, plašāku informācijas sniegšanu patērētājiem par to, kā viņu dati tiks apstrādāti un izmantoti.
Kompānijām, kas apstrādā lielu sensitīvo datu daudzumu vai izmanto datus patērētāju uzvedības novērošanai, būs jānozīmē īpaši datu aizsardzības inspektori.
"No vienas puses ir pārzinis, kurš saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumdošanu un ar regulu būs atbildīgs par datu apstrādi. Viņam būs noteikti pienākumi, kas viņam būs jādara, lielā mērā sniedzot informāciju mums, datu subjektiem, informāciju par to, ko viņš darīs. No otras puses būs normatīvais ietvars, kurš noteiks kaut kādas robežas, kas, visticamāk, būs minimālās robežas. No trešās puses būsim mēs, datu subjekts. Mūsu izpratne par to, kas ir īpaši aizsargājami dati un kas ir man nozīmīgi dati izrietēs no mūsu personiskās pieredzes. Un tikai mēs paši zināsim, kāds kurā gadījumā ir mūs apmierinošs aizsardzības līmenis. Pārziņa uzdevums būs iepazīt savu klientu," skaidroja Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs.
Reforma paredz ieviest bargākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. To apmērs tiks piesaistīts uzņēmumu apgrozījumam. Starptautiskām kompānijām tas var nozīmēt ļoti ievērojamas summas, jo maksimālais soda apmērs plānots 4% apmērā no kompānijas apgrozījuma pasaulē.
