Ar pudelēm jābrauc no laukiem uz pilsētu – Latgalē sūdzas par depozīta sistēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latgalē uzrunātie iedzīvotāji ieviesto depozīta sistēmu vērtē pozitīvi, jo tas veicina vides tīrību. Tomēr ne visiem izdodas iepakojumus aiznest atpakaļ uz veikalu – vieniem aizmirstas, savukārt citiem uz tuvāko depozīta nodošanas vietu ir jāmēro pārāk tāls ceļš. Laukos veikaliem, kuru tirdzniecības zāles platība ir mazāka par 60 kvadrātmetriem, iepakojuma pieņemšana nav obligāta. 

Ar pudelēm jābrauc no laukiem uz pilsētu - Latgalē sūdzas par depozīta sistēmu
00:00 / 03:25
Lejuplādēt

Dzīvojot pilsētā vai nelielākā mazpilsētā, ir daudz vairāk iespēju, kur nodot stikla, plastmasas vai metāla dzērienu iepakojumus. Pie veikaliem ārpusē vai arī iekštelpās izveidoti taromāti vai pārdevējs iepakojumus pieņem manuāli. Satiktie Latgales iedzīvotāji Latvijas Radio stāstīja:

Mēs [dzīvojam] Varakļānos. Tagad tīrs ārā, vairs nekas nemētājas, salasa visu, pat to, kas nomests. Daba sakārtojas, mazāk piesārņojas, un arī cilvēkiem tā ir lieka kapeiciņa, kas nemētājas zemē.

Es esmu no Balvu novada, mēs nelielā ciematiņā dzīvojam. Mums ir divi veikali, kuros var nodot depozītu, – vienā ir tas automāts, otrā pārdevējs to veic manuāli. Mēs bieži braucam uz pilsētu un nododam. Pavisam mazos  ciematiņos tur nav, bet blakus ir lielākas pilsētas, kur ir, kur nodot, rūpējoties tomēr par dabu.

Taču, ja nav sava auto, tad iepakojuma nogādāšana no laukiem uz tuvāko nodošanas vietu ir sarežģīta.

Rēzeknes novada Ilzeskalnā dzīvojošais vīrietis pastāstīja, ka pie viņa dzīvesvietas veikali neņemot pudeles atpakaļ. "Pamaza platība, un nav to depozīta punktu," viņš stāstīja. Personīgās automašīnas viņam nav. Taču pa mēnesi sakrājoties viens vai divi pudeļu maisi, kuras jānodod, lai atgūtu atpakaļ samaksātos 10 centus par katru no dzēriena iepakojumiem.

"Ar maisu autobusā nevedīsi, trīs, piecas pudeles varētu somā, bet tā, kā vairāk salasās, tad tikai ar transportu. Sistēmu vajadzēja, bet vajadzēja arī mazajos, lai nevajadzētu tās pudeles pa divām, trim vest uz pilsētu," turpināja Ilzeskalna iedzīvotājs.

Lielajās pilsētās depozīta iepakojumi obligāti jāpieņem, ja tirdzniecības zāles platība ir vismaz 300 kvadrātmetru. Ārpus lielajām pilsētām un laukos tie ir vismaz 60 kvadrātmetri. 

Latgales reģionā kopumā ir 89 taromāti un 82 manuālie pieņemšanas punkti. Uzņēmuma "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāstīja: "Papildus tam šobrīd ir vēl pieci brīvprātīgie punkti manuālajā segmentā. Pieci ir tādi, kur tas apjoms ir tik liels, ka ir uzstādīti arī taromāti, bet pēc likuma viņiem nebūtu jāpieņem. Kopumā pa Latgali ir 10 brīvprātīgās vietas, tai pašā laikā varu teikt, ka interese no veikalu puses šobrīd pieaug. Un tas ir tieši tas, ko mēs arī gaidījām. Ja sākotnēji bija tāda nogaidoša, nereti pat negatīva attieksme, tad

šobrīd, kad depozītsistēma ir iestrādājusies, ir vērojams tas, ka arī tirgotāji saprot, ka tas ir papildus serviss viņu pircējiem. Ja tirgotājs nepieņem iepakojumu, bet blakus ciematā vai tai pašā ciematā cits veikals pieņem, tad veikals sāk zaudēt arī pircējus."

Uz jautājumu, vai tomēr nebūtu jāpārskata tirdzniecības zāles minimālā platība 60 kvadrātmetri, Stūrītis atbildēja, ka par to varēs spriest pēc kāda laika.

"Dažādās valstīs ir dažāda pieeja likumdošanā, piemēram, Skandināvijā ir jāpieņem iepakojums neatkarīgi no kvadrātmetru skaita, Lietuvā ir arī 60 kvadrātmetri, Igaunijā 45 kvadrātmetri. Jāņem vērā tas, ka pavisam mazam veikalam var gadīties, ka ir problēmas ar telpām," stāstīja Stūrītis.

Pašlaik Latvijā kopumā ir vairāk nekā 100 brīvprātīgo depozīta pieņemšanas vietu, kurām likums nenosaka, ka tas jādara obligāti – tie ir veikali gan pilsētās, gan arī laukos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti