Dobeles Valsts ģimnāzijas absolvente Anžela Džafarova ielūkojas caur durvju stiklu, aiz kura septītklasniekiem notiek datorika. Skolotāja Dobelē nav. Viņš ir kameras priekšā Rīgā. Bet četrās telpās trīs klases reizē apgūst viņa pasniegto tiešsaistē.
Tā bija Jauniešu programmēšanas skolas “Datorium” vadītājas Anželas Džafarovas ideja laikā, kad Latvijā trūkst skolotāju, izmantot attālinātas iespējas.
“Ieviešot jauno izglītības standartu datorikā un programmēšanā, izrādījās, ka ir ļoti liels pedagogu trūkums. Mēs sākām saņemt zvanus, direktori zvana – vai nav kāds programmētājs uz divām stundām vēl citur?” pastāstīja Džafarova.
Pērn piecās, bet šogad jau 50 skolās valstī datoriku apgūst attālināti.
“Tā ir burvīga iespēja! Reizē Maltā, Penkulē, Nīcā un Rēzeknē jaunieši saslēdzas, strādā kopā ar īstiem programmētājiem. Un nevis strādā ar klasesbiedriem, bet dalās komandās pa visu Latviju. Un tās iemaņas viņi vēlāk varēs izmantot arī darba tirgū,” pastāstīja Džafarova.
12. klases audzēkņi ar programmēšanu cer saistīt arī savu nākotnes darbu.
“Tas ir vienkārši neiedomājams, kā kaut ko sarakstot datorā, to kodu, tu vari izdarīt kaut ko, kas apvērsīs pasauli. Tas ir apbrīnojami!” saka Dobeles Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēkne Anastasija Varmahovska.
Šīs skolas audzēknim Ingmāram Jakovļevam tas jau ir izdevies, vismaz Eiropas mērogā, radot aplikāciju darba meklētājiem. “Mēs ar komandu uzvarējām Eiropas Savienības hakatonā jauniešiem. Bija jāveido aplikācija, kas palīdz atrast darbu,” pastāstīja Ingmārs.
Visi trīs šonedēļ valkās oranžus krekliņus. Viņi ir Eiropas Savienības programmēšanas nedēļas “CodeWeek” vēstneši. Tās mērķis – izglītot vienam otru par IT izmantošanu. Un ne tikai skolā.
Andžela uzskata, ka digitālās prasmes ir atslēga, kas atslēdz jebkuras durvis, vienalga, vai tā ir medicīna, inženierzinātnes vai lingvistika. Arī DESI jeb digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvijas jauniešu novērtējums ir krietni zem vidējā Eiropas Savienībā, par spīti ļoti labam interneta pārklājumam.
“Bet viņi nerada saturu. Viņi neprot veidot aplikācijas un jaunas mājaslapas. (..) Viņiem trūkst prasmes, lai radītu savu saturu,” skaidroja Anžela Džafarova.
