Ar atbalsta kustības “Plecs” palīdzību pēdējā pusgada laikā ģimenes atraduši jau 45 “sistēmas bērni”. Pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio īstenotā labdarības maratona “Dod pieci” izveidotais “Plecs” krietni apsteidzis sev iepriekš izvirzītos mērķus.
Latvijas Televīzija ieradusies pie Zanes Rēķes ģimenes Iecavas pusē. Pirms diviem mēnešiem Zane kopā ar vīru savā ģimenē uzņēma kādu bērnunama bērnu. Visa šī ceļa garumā, sākot no lēmuma pieņemšanas, līdz zēna nokļūšanai ģimenē, palīdzīgu roku sniedza atbalsta programma “Plecs”.
Zanes audžudēlam nesen apritējis pusotrs gads, mazliet vecāka ir bioloģiskā meita. Kad sabiedriskie mediji sāka stāstīt par “sistēmas bērniem”, Zane kopā ar vīru nolēma kļūt par audžuvecākiem. Šis laiks sakritis ar atbalsta kustības “Plecs” izveidošanos.
“Tur bija tādi sarunu vakari ar tām ģimenēm, kas vēl plāno kaut ko darīt. Mēs jau gan bijām tos dokumentus iesnieguši un zinājām formu, kāda mums būs,
bet aprunāties ar līdzīgi domājošiem vienmēr ir labi,” stāsta audžumamma.
Bez “Pleca” darbinieku atbalsta mazais zēns, iespējams, vēl šodien dzīvotu bērnunamā, pieļauj Zane. Iepriekšējā audžuģimene no puikas atteicās bērna veselības problēmu dēļ, un tāpēc zēna aizbildņi bērnunamā lēmuši, ka audžuģimene šim puikam nav piemērota aprūpes forma. Arī Zane atzīst, ka sākumā māca bailes, līdz “Plecs” saveda kopā ar bērna ārstu, kas palīdzējis saprast, ka nav tik traki. Turklāt morāli daudz palīdzot arī “Pleca” darbinieki – padomdevēji.
“Mums ir audžumamma, pieredzējusi audžumamma, kura mums ik pa laikam piezvana, un tas, protams, ir patīkami, jo tad mēs nejūtamies tik vieni. Ir, protams, daudzi dažādi jautājumi un ne tikai par audzināšanu, bet arī par veselību, bērnudārziem.
Dažādi tādi sadzīviski jautājumi un tā pieredze, ja kāds jau ir gājis tam cauri, tas noder.
Mums ir mentore, kura mums piezvana ik pa laikam, painteresējas, kā mums iet,” stāsta Zane.
Labdarības maratonā “Dod pieci” šādu ģimeņu atbalstam sabiedrība saziedoja rekordlielu summu, vairāk nekā 370 tūkstošus eiro.
“Ziedojumus lieto tajos brīžos, kad nevar savādāk. Mēbeles un citas lietas bieži var dabūt bez maksas, lektori, kas nāk ģimenēm lasīt lekcijas, bieži vien atsakās no sava honorāra. Izlietoti līdz šim ir tikai desmit procenti no ziedojumiem, tie ir tikai 37 000,” pastāstīja “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Atbalsta kustības vadītāja Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka ar “Pleca” palīdzību ģimenes atraduši 45 bērni. Tomēr, lai panāktu bērnunamu slēgšanu 2021.gadā, vēl daudz darāmā. Vairāk jāatbalsta adoptētāji, kuru skaits Latvijā ir nemainīgs, bet audžuvecāku pulks kļūstot arvien plašāks.
“Ja mēs salīdzinām investīcijas nozarē un atbalstu dažādām aprūpes formām, mēs redzam, ka adoptētājiem šobrīd ļoti trūkst atbalsta.
Adoptētāji jūtas vieni. Otra lieta, kas ir jāizdara, ir jārada jauna aprūpes forma ģimenēm, kas būs gatavas uzņemt tieši pusaudžus,” uzsvēra kustības “Plecs” vadītāja Līva Fomrate.
Ekspertu ieteikumus noklausījās arī labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). Tos sola ņemt vērā. Jāatgādina, ka, apstiprinot audžuģimeņu noteikumus, netika izveidotas ģimenes, kas aprūpētu tieši pusaudžus. Labklājības ministrs intervijā “Panorāmai” otrdien atzina, ka to, iespējams, varētu mainīt.
