Valsts līdz šim spējusi atvēlēt naudu pārsvarā tikai steidzamākajiem glābšanas darbiem, Eiropas fondi daudziem palikuši neaizsniedzami, tāpēc ievērojams papildu naudas avots dievnamiem jau gadiem ir pretrunīgi vērtētās „deputātu kvotas”. Šo praksi varētu izbeigt Sakrālā mantojuma aizsardzības finansēšanas likumprojekts, ko šodien skatīs Valsts sekretāru sanāksmē.
Par ES naudu atjaunotas trīs no astoņām vitrāžām; pašiem naudas nav
„Mums jau vienkārši vajadzētu atgūt baznīcu vēsturiskajā izskatā,” saka Heinrihs Hāns, kurš ir nelielās Pūres evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks. Baznīca pirms diviem gadiem nosvinēja 210 gadus un daudziem, iespējams, zināma no padomju filmas „Kad lietus un vēji sitas logā”, kur baznīcā slēpās un šāva. Hāns atceras, ka dievnamam šī publicitāte tolaik nākusi tikai par sliktu.
„Pēc tam arī viss sākās – ērģeles tika izvazātas, daudz visādi ornamenti pazuda. Ko varēja, to ņēma. Vitrāžas visas tika izsistas, izdauzītas. Tagad mēs gribam visas tās vitrāžas atjaunot," viņš stāsta.
Līdz šim izdevies atjaunot trīs no astoņām logu vitrāžām, par Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai naudu plānots atjaunot vēl divas. Katra maksā apmēram 12 tūkstošus eiro. Draudzei tādas naudas nav.
„Nu, protams, ja mums ikdienā atnāk "padsmit" cilvēku uz dievkalpojumu, kas tad tur par lielu pienesumu var būt… Tā kā mums ir jācer uz dāsniem ziedotājiem un projektiem. No tiem mēs esam atkarīgi. Tos projektus, kas ir bijuši, esam izmantojuši," norāda Hāns.
Remonti nepieciešami daudzviet; Pūrē izpalīdz «savs» deputāts
Valsts atbalstu kultūras pieminekļu, tostarp baznīcu neatliekamiem glābšanas darbiem administrē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tā šim mērķim pērn varēja atvēlēt apmēram 850 tūkstošus eiro. Baznīcām tika apmēram trešā daļa jeb 311 000, stāsta inspekcijas vadītāja vietniece Vivita Vīksna. „Tas ir bijis gan jumtu remontam, gan gleznu un skulptūru restaurācijai. Piemēram, Krāslavas baznīcai tika doti līdzekļi arī izpētes darbiem," pauž Vīksna.
Inspekcijā norāda – lai gan cenšas iespēju robežās atbalstīt visus projektu iesniedzējus, vajadzību baznīcām ir neskaitāmi daudz, tāpēc jaunais likumprojekts, kas nākamgad paredz miljonu eiro, bet no 2019.gada – divus miljonus eiro tieši baznīcu atbalstam, būtu nozīmīgs atspaids.
„Tas pilnīgi noteikti ir būtisks palielinājums, salīdzinājumā ar tām budžeta iespējām, kas šobrīd ir pieejamas visa veida kultūras pieminekļiem, kas ir valsts aizsardzībā, un baznīcas ir tikai viens no kultūras pieminekļu veidiem," stāsta inspekcijas vadītāja vietniece.
Līdz šim svarīgs atbalsts baznīcu remontiem bijušas tā sauktās „deputātu kvotas”. Piemēram, pērn deputāti dievnamiem piešķīra apmēram divus miljonus eiro. Uz savu 200. jubileju šādi pie naudas tika arī Pūres baznīca, atceras Hāns.
„Toreiz mums piešķīra 25 tūkstošus latu. Vai tās viņiem bija tās kvotas, nezinu, bet tas ir tas, ko katrs Saeimas deputāts ierosina. (..)
No mūsu pagasta deputāts, kas ir Saeimā, ir Augusts Brigmanis," saka Hāns.
Politiķi: «Deputātu kvotas» liecina par mehānisma trūkumu dievnamu uzturēšanā
Pēc skarbās kritikas par vairāk nekā 20 miljonu eiro izdalīšanu „deputātu kvotās” iepriekšējā valsts budžetā koalīcijas partijas tagad mainījušas savu nostāju un no „deputātu kvotu” principa vēlas atteikties. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atklāj, ka, jau izstrādājot Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojektu, mērķis bija izbeigt tradīciju baznīcu remontiem naudu dalīt pēc „deputātu kvotu” principa.
„Īsā atbilde ir – jā, tas tieši ar mērķi tiek radīts, lai konfesijas pašas varētu lemt par to, kurās vietās, kuri dievnami būtu primāri renovējami, kuriem būtu primāri nepieciešams atbalsts, un nebūtu spekulācijas par to, ka izvēle notiek par labu kādai pašvaldības politiskajai piederībai,” sacīja Dzintars.
Viņš norāda, ka „deputātu kvotas” liecina par mehānisma trūkumu, kā valstij caurspīdīgi finansēt dažādus projektus. Baznīcu remontu jomā sakrālā mantojuma likumprojekts to atrisinātu, tomēr „deputātu kvotu” nauda iepriekš tikusi ļoti dažādiem mērķiem.
Arī "Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns pēc sēdes bija pārliecināts, ka likumprojekts izbeigs praksi baznīcu remontiem valsts naudu piešķirt no tā saucamajām „deputātu kvotām”. „Valstij tā jau bija ilgstoša problēma, ka šis kultūras mantojums, baznīcas ēkas, viņām hroniski trūka nauda. Dažādi lūgumi jumtam, fasādei, durvīm un tādām kritiskām lietām, kas nepieciešams, nākuši katru gadu uz Saeimu.
Beidzot ir šāds likums un šāds fonds, kas varēs noteiktā, precīzā kārtībā, kur būs reglamentēts, kā iesniegt šos projektus un kā viņus vērtēs, arī būs iespējams šo finansēt," atzīmē Smiltēns.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis stāsta, ka arī citās jomās lūgumi pēc valsts naudas projektiem turpmāk jāsūta ministrijām, nevis deputātiem. „Darīšu, kas manos spēkos, lai nākošā gada budžetā šāda prakse neparādītos. Arī koalīcijas sēdē es jau runāju ar kolēģiem, ka visiem tiem potenciālajiem iesniedzējiem, kam rūp kādi konkrēti jautājumi, kādi projekti, lai viņi griežas konkrētā ministrijā ļoti savlaicīgi un šos projektus un iesniegumus iesniedz tagad. To mēs esam arī adresējuši saviem pašvaldību vadītājiem, un, manuprāt, šis solis par sakrālo mantojumu ir precīzi virziens jautājuma risināšanā," saka Brigmanis.
Sakrālā mantojuma aizsardzības finansēšanas likumprojektu šodien skatīs Valsts sekretāru sanāksmē. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāsaskaņo ministrijām, jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.
