Ar pārgājienu «Oskaram Kalpakam pa pēdām» stiprina piederību valstij

Izrādot vietu, kur Rudbāržu muižā reiz atradusies pulkveža Kalpaka istaba, Kalpaka muzeja vadītājs Roberts Sipenieks atklāja kādu simbolisku un līdz šim mazāk zināmu faktu par pulkveža gaitām – Kalpaks ar savu kājnieku pulku 1918. gada martā atradies tieši mūsdienu Ukrainas teritorijā, kur 3. martā padomju Krievija atzina Ukrainas neatkarību. 

“Ukraina šajā brīdī nosacīti iegūst Padomju Savienības akceptu par neatkarības iegūšanu. Kalpaks ierodas tēva mājās, viņš sāk uzstāties ar politiskām runām, ar aicinājumiem par nacionālu valsti,” pastāstīja Sipenieks. 

Sipenieks uzskata, ka var vilkt paralēles ar Kalpaka militāro ceļu, ja Ukrainā viņš atrodas tajā brīdī, kad tur 1918. gada sākumā sākās neatkarības vēsmas. 

“Mēs tikai pieļaujam iespēju, ka tā tiešām ir vieta, kur viņš redz ukraiņu vēlmi būt neatkarīgiem. Vēlāk šo stāstu viņš atnes uz Latvijas teritoriju. Dzīvē tas tāpat vienkārši nenotiek,” uzsvēra Sipenieks. 

Šī pasākuma mērķis ir ir veicināt vēstures notikumu izziņu un stiprināt piederību savai valstij. Vēsturiskajā izziņas pārgājienā devās Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji, iedzīvotāji, jaunieši un Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi. 

1919. gada 3. martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanos, Kalpaka karaspēks sakopoja spēkus un devās pretuzbrukumā. 3. martu kalpakieši uzskatīja par sākumu visas Latvijas atbrīvošanai.

Ceļu krustojumā, netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta – memoriāls – brīvības cīnītājiem, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.