Talsu novadā šobrīd jau apstiprināti un iedzīvojušies pavisam desmit pagastu un pilsētu ģerboņi. Tā zelta rudzu laukā uz leju lidojoša bezdelīga simbolizē Ģibuļu pagasta iedzīvotāju čaklumu. Tai knābī ir zaļa āboliņa lapiņa, kas vēsta, ka šajā pagastā ir daudz lauksaimnieku. Savukārt Stendes pilsētas simbolā bānīša ritenis un mežs simbolizē pilsētas vakardienu un šodienu – dzelzceļu un mežizstrādi. Tie ir tikai divi no piemēriem, kuriem tuvāko gadu laikā pievienosies vēl astoņi trūkstošie ģerboņi.
„Manuprāt, tas būtu tikai loģisks solis, jo ģerbonis ir katra pagasta piederības zīme,” saka Talsu novada māksliniece Ildze Ose.
Viņai pievienojas Maija Dubro, kas Talsu novadā ir ienācēja no Saldus, bet jau 30 gadus sauc sevi par sabilnieci. Sabiles pilsētas ģerbonī attēlots koši sulīgs vīnogu ķekars.
„Es pilnīgi skaidri zinu, kad es redzu vīnogu savu Sabiles, ka es esmu piederīga ne tikai vizuāli, bet piederīga ar visām saknēm jau. Jo tas ir mans ģerbonis. Jo citā vietā tāds nav un nebūs,” norāda sabilniece Maija Dubro.
14 Talsu novada pagasti un četras pilsētas ir apvienotas arī vienotā ģerbonī – zelta laukā ozollapu vainagā – taču Dubro piebilst, ka tomēr ir ļoti nozīmīgi, ja katrai teritorijai ir sava atpazīstamības zīme. „Talsu novada vainags, tas ir kā simbols, kas mūs visus apvieno. Bet viņš neraksturo katru vietu, kurā mēs paši dzīvojam,” bilst Dubro.
Vandzene ir viens no pagastiem, kurā sava ģerboņa vēl nav. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus izskan vēlmes tajā redzēt rudzu vārpu vai naktsvijoli, jo vandzenieki lepojas, ka šī puķe zied pagasta centrā, kā arī ozolzīli vai ozollapu, jo par to vēsta komponista Arvīda Žilinska skaņdarbs. „Dziesma Vandzenei, kuras teksta autore ir mūsu vietējā Anita Gurēna,” saka vandzeniece Anita Lasenberga.
„Un tur arī tādi skaisti vārdi ir: “Dziesma kā cīrulis rasotā rītā ieskanās, iezvanās, gavilē, vēstot, kā Kurzemes senteikā vītā ozolu zeme ir Vandzene,” piebilst Lasenberga.
Kā savu ģerboņa simbolu jau izvēlējies arī Kūļciema pagasts, un viņu ideju par lidojošo dzērvi jau apstiprinājuši Valsts Heraldikas komisijas pārstāvji. Māksliniece Ildze Ose atklāj, ka idejas ir arī citiem pagastiem. „Teiksim, Lubē ir dzirnavas, viņiem ir dzirnakmens. Strazdē kādreiz bija kariešu maiņas punkts, viņiem ir rats un kariete tajā skicē,” norāda Ose.
Ja no kāda pagasta netiks saņemtas idejas skicei, vietas raksturīgāko simbolu meklēs pati māksliniece, izpētot vēsturiskās teikas un izzinot raksturīgās vietas, augus vai dzīvniekus. Tālāk skices skatīs Valsts Heraldikas komisija, un tikai pozitīva atzinuma gadījumā varēs sākties darbs pie ģerboņu izstrādes. Šis process var būt ilgs un sarežģīts, taču talsenieki cer, ka darbu izdosies pabeigt līdz Latvijas simtgadei. „Latvijas simtgades ietvaros visā valstī tiek īstenoti daudzi dažādi darbi un projekti, tāpēc, runājot par šiem ģerboņiem, var teikt, ka šie svētki liek sasparoties lietām, kas ilgi ir vilktas garumā,” saka Ose.
Pagastu iedzīvotāji savus priekšlikumus Talsu novada pašvaldībā var iesniegt vēl līdz 20.jūnijam. Ģerboņus ikdienā pagasti var izmantot karogos, suvenīros, informatīvajos materiālos un pagastu pārvalžu dokumentos.
